Geidžs tika ieņemts ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību un piedzima dabiskās dzemdībās, pēc pilnībā iznēsātas, veselīgas grūtniecības. Viņa vecāki izvēlējās vēlīno nabassaites klemmēšanu. Vienlaikus, papildus nodrošinoties nākotnei, tika paņemts un uzglabāts nabassaites asins cilmes šūnu paraugs.
Geidža pirmajam pusgadiņam ritot, viņa māmiņa Renē sāka uztraukties par dēla veselību – Geidža rāpošana bija asimetriska, viņš veica atkārtotas kustības un neveidoja acu kontaktu. Līdz divu gadu vecumā puisēnam tika diagnosticēts 2. līmeņa autiskā spektra traucējumi. Tas nozīmēja, ka viņam būs nepieciešams ievērojams mācīšanās attīstības atbalsts, sevišķi apgūstot runas prasmes.
Apņēmusies palīdzēt dēlam pēc iespējas vairāk un visos iespējamos veidos, Renē metās pētīt informāciju par autismu un drīz vien uzzināja par nabassaites asins cilmes šūnu terapijas iespējām. Cerot izmantot jau saglabātās nabassaites asins cilmes šūnas, Renē pieteica zēnu Djūka universitātes klīniskajā pētījumā.
Liela bija vilšanās, uzzinot, ka viņu paraugs pirms sasaldēšanas nav ticis pienācīgi pārbaudīts. Uzglabāšanas laikā bija savairojušās baktērijas un paraugs nebija izmantojams piesārņojuma dēļ. Ģimene nepadevās un pievērsās domai, izmantot nabassaites audu cilmes šūnas jeb mezenhimālās cilmes šūnas (MCŠ). Tās plānoja iegūt no publiski saziedotiem nabassaites audiem.
Tuvojoties Geidža trešajai dzimšanas dienai, viņš saņēma nabassaites audu MCŠ infūziju. Eksperimentālo terapiju Geidža ārsts veica netālu no zēna mājām, ASV.
Vecākiem par pārsteigumu, pēc pirmās cilmes šūnu terapijas Geidža vārdu krājums strauji pieauga ik dienu. Pēc trim nedēļām zēns savai mātei pateica: “Es tevi ļoti mīlu”. Notikušas jau četras nabassaites audu MCŠ infūzijas un Geidžs tagad ir runīgs piecgadīgs bērns, kurš apmeklē parasto skolu.
Renē saprot, ka autisma MCŠ terapija ir eksperimentāla un vienmēr pastāvēs iespēja, ka tā var arī nedot gaidīto rezultātu. Taču viņa atzīst, ja nebūtu izmēģinājuši, viņa to nožēlotu visa mūža garumā un ik dienu domātu par to, vai tas būtu vai nebūtu nesis uzlabojumus dēliņa veselībai. Renē uzskata, ka vecākiem ir jābūt reāliem un viņi nedrīkst gaidīt pilnīgu “dziedināšanu”, taču ir jātic, ka cilmes šūnas palīdzēs un viņi redzēs uzlabojumus bērna prasmēs.
Lai arī Geidža donora cilmes šūnu terapijas bija veiksmīgas, tiek uzskatīts, ka autologās cilmes šūnas, kas ņemtas no paša bērna nabassaites asinīm vai nabassaites audiem, ir efektīvākas. Un atminaties mācību, ko saņēma Geidža ģimene – kad pieņemat lēmumu par cilmes šūnu saglabāšanu, izvēlaties licencētu un akreditētu cilmes šūnu banku, kas pārbauda paraugus uz baktērijām, piesārņojumiem un dzīvotspēju pirms cilmes šūnu sasaldēšanas.
Atsauce: https://parentsguidecordblood.org/en/news/how-cord-tissue-changed-my-sons-life
