Izmeklējot mezenhimālo cilmes šūnu labvēlīgo ietekmi alopēcijas kontekstā, nesen tika publicēts zinātnisks raksts, kurā aprakstīti trīs veiksmīgi šīs slimības ārstēšanas gadījumi ar nabassaites audu cilmes šūnu zemādas injekciju palīdzību.
Alopēcija ir samērā izplatīta autoimūna slimība, kas rada matu izkrišanu. Visnopietnākās šīs saslimšanas formas izpaužas ar visu matu izkrišanu (pilnīgā alopēcija) vai pilnīgi visa ķermeņa apmatojuma izkrišanu (universālā alopēcija). Tiek lēsts, ka 2% pasaules iedzīvotāju kādā dzīves posmā šī slimība skar un, protams, ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem alopēcija var izzust bez ārstēšanas pirmā gada laikā, taču aptuveni 14-25% tā progresē līdz pilnīgai vai universālai alopēcijai. Diemžēl smagākām formām pilnīga atveseļošanās ir maz ticama.
Novatoriska terapeitiska pieeja, kas pētīta šīs slimības ārstēšanai, ar daudzsološiem rezultātiem, ir mezenhimālo cilmes šūnu pielietošana. Šīm šūnām piemīt spēcīga pretiekaisuma un imūnsistēmas regulēšanas spēja, kas tām dod lielisku potenciālu autoimūno slimību, piemēram, alopēcijas, ārstēšanā.
Pirmajā gadījumā aprakstīta 55 gadus vecas sievietes ārstēšana, kuru skārusi alopēcija un atstājusi bez matiem galvas ādas zonās. Sešu mēnešu garumā pacientei slimības skartajos apgabalos tika veiktas 15 nabassaites cilmes šūnu procedūras. Apmēram 3 mēnešus pēc pirmās procedūras mati sāka ataugt, aptverot visu slimības skarto zonu. Divdesmit divus mēnešus pēc pēdējās ārstēšanas, paciente tika pilnībā izārstēta un slimība neatgriezās.
Otrais gadījums sniedz informāciju par 30 gadus vecas, ar alopēciju saslimušas sievietes ārstēšanu, kurai sākotnēji slimība skāra 6 galvas ādas zonas. Pēc lokālas kortikosteroīdu lietošanas viena gada laikā, pacientei tika izārstētas 5 skartās vietas. Tomēr viena no skartajām zonām nereaģēja uz šo ārstēšanas metodi. Tāpēc tika veiktas divas procedūras ar cilmes šūnām. Mati sāka augt un apmēram 3 mēnešus vēlāk paciente bija pilnībā izārstēts. Kopš tā brīža ir pagājuši divi gadi un saslimšana nav atkārtojusies.
Visbeidzot, aprakstām gadījumu ar pacienti, kurai 12 gadu vecumā diagnosticēta universālā alopēcija un kurai uz galvas bija ļoti maz matu. Gadu gaitā viņai tika veiktas dažādas ārstēšanas metodes, taču neveiksmīgas. Paciente izvēlējās ārstēšanos ar nabassaites cilmes šūnām un gada laikā saņēma 14 procedūras ar mezenhimālajām cilmes šūnām. Trīs mēnešus pēc pirmās cilmes šūnu pielietošanas procedūras mati sāka augt un visbeidzot sasniedzot normai līdzīgu pakāpi. Nākamo 12 novērošanas mēnešu laikā par universālās alopēcijas atkārtošanos pacientei netika ziņots, tātad, arī šajā gadījumā saslimšana ir uzvarēta.
Nevienā gadījumā, ārstējot ar nabassaites audu mezenhimālajām cilmes šūnām, nebija negatīvas ietekmes. Tas norāda, ka ārstēšana ir droša. Protams, tā joprojām ir eksperimentāla ārstēšanas metode. Šie rezultāti liecina, ka nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu pielietošana spēj veicināt matu augšanu apgabalos, kurus skārusi alopēcija, pat smagākos gadījumos. Pētījumu autori uzsver, ka šī daudzsološā terapeitiskā stratēģija tagad ir jāapliecina klīniskos pētījumos, lai jau tālāk to varētu izmantot klīniskajā praksē.
Izmantoto pētījumu saraksts:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8130094/
https://advances.umw.edu.pl/en/article/2021/30/2/211/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6562814/
