Insults joprojām ir viens no galvenajiem nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Var izšķirt divus insulta veidus: hemorāģiskais, kas rodas smadzeņu asiņošanas rezultātā, un išēmiskais, kas rodas pazūdot normālai skābekļa piegādei smadzenēm. Abi rada neiroloģiskus bojājumus, kas var atstāt dažāda smaguma sekas. Spēka trūkums rokā vai kājā, šķība mute uz sāna, grūtības runāt un apjukums ir brīdinājuma pazīmes, ka ir noticis insults, un cietušais nekavējoties ir jānogādā slimnīcā.
Pašlaik pieejamās terapeitiskās iespējas insulta ārstēšanā ir limitētas, jo to galvenais mērķis ir ierobežot neiroloģiskos bojājumus un samazināt to sekas, nevis veicināt skartās zonas atjaunošanos.
Šajā kontekstā speciālistu uzmanību ir izpelnījusies cilmes šūnu terapija – ārstēšanas veids, kas var veicināt insulta izraisītu smadzeņu bojājumu novēršanu. Terapija papildinātu pašlaik izmantotās metodes pacientu atveseļošanā.
Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka mezenhimālās cilmes šūnas spēj veicināt smadzeņu atjaunošanos pēc šīs smadzeņu traumas, un apstiprinājuši, ka tā ir droša terapija.
Zinātniskā publikācija nesen ziņoja par išēmiska insulta upura eksperimentālu ārstēšanu, izmantojot mezenhimālās cilmes šūnas no nabassaites audiem, Korejas Republikā. Rakstā aprakstīts gadījums, kad insulta akūtā fāzē ārstēts 55 gadus vecs pacients, kuram tika paralizēta kreisā sāna puse. Ar datorizētās aksiālās tomogrāfijas palīdzību tika atklāts 3x2cm liels smadzeņu bojājums labajā smadzeņu puslodē, ko izraisījis išēmisks insults. Pacientam bija kreisās puses augšējo un apakšējo ekstremitāšu paralīze un runas grūtības sejas paralīzes dēļ. Eksperimentālās ārstēšanas ietvaros, ar 8 dienu intervālu pacients saņēma divas intravenozas mezenhimālo cilmes šūnu infūzijas no nabassaites audiem. Šī ārstēšana tika papildināta ar rehabilitācijas terapiju 4 mēnešu garumā.
Pacienta progresam sekoja līdzi 2,5 gadu garumā. Mēnesi pēc ārstēšanas pacientam tika konstatēti uzlabojumi, kas skar sejas un kreisās rokas paralīzi – viņš spēja pacelt roku un to izmantot, lai vadītu ratiņkrēslu. Pēc 8 nedēļām vīrietis atguvās no kreisās kājas paralīzes, kļūstot spējīgs staigāt ar atbalstu. Nākamajās nedēļās pacients atguva kontroli pār savām kustībām. Un jau pēc 65 nedēļām viņš atgriezās pie savas profesionālās nodarbošanās – veterinārārsta pakalpojumu sniegšanas. Novērošanas perioda beigās (30 mēneši) veiktā tomogrāfija atklāja, ka neiroloģiskā bojājuma izmēri ir būtiski mazinājušies (no 3x2cm līdz 0,6×0,3cm).
Nenoliedzami ir nepieciešamība turpināt veikt klīniskos pētījumus ar noteiktu pacientu skaitu, lai apstiprinātu nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu efektivitāti insulta upuru ārstēšanā. Pozitīvi rezultāti šajā kontekstā var veicināt cilmes šūnu izmantošanu kā papildu terapiju pacientu atveseļošanās mērķim.
Izmantotais literatūras avots:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34567432/
