Dažus mēnešus atpakaļ mediju telpā parādījās informācija par gadījumu, kad sieviete, kura inficēta ar imūndeficīta 1. tipa vīrusu (HIV-1) atrodas vīrusa remisijas (simptomu mazināšanās) stāvoklī pēc leikēmijas ārstēšanas ar nabassaites asins cilmes šūnām.
60 gadu vecumā sievietei tika diagnosticēts HIV-1. Viņa tika ārstēta ar speciālām pretretrovīrusu zālēm, saglabājot vīrusa slodzi zemā līmenī. Četrus gadus vēlāk, 2017. gada martā, pacientei tika diagnosticēta augsta riska akūta mieloblastiska leikēmija. Pacientei tika nozīmēta ķīmijterapija un cilmes šūnu transplantācija. Leikēmijas ārstēšanai tika izvēlētas nabassaites asins cilmes šūnas un kaulu smadzeņu cilmes šūnas, jo tieši šīs cilmes šūnas spēj veidot asinis un imūnsistēmas šūnas.
Līdz ar to, ka ir fiksēti un plaši zināmi “Berlīnes pacienta” un “Londonas pacienta” atveseļošanās gadījumi, kad asinsrades cilmes šūnu transplantācija veicināja izārstēšanos no HIV-1, arī šajā reizē, sadarbojoties vairākām pētnieku grupām, sievietei tika veikta klīniska izpēte.
Transplantācijas ideja bija pilnībā likvidēt pacientes hematopoētisko sistēmu – vienkāršāk sakot, “mūsu asiņu rūpnīcu”, lai likvidētu vēža šūnas un pēc tam aizstāstu ar HIV rezistentu hematopoētisko sistēmu. Transplantācijai tika izvēlēta nabassaites asins vienība ar mutāciju, kas nodrošina rezistenci pret HIV-1 vīrusa infekciju. Lai gan izvēlētās nabassaites asins cilmes šūnas bija tikai daļēji saderīgas, tas netika uzskatīts par šķērsli pamatojoties uz to, ka nabassaites asins cilmes šūnas ir elastīgākas, attiecībā uz prasībām par saderības faktoriem transplantācijai, salīdzinot ar kaulu smadzeņu šūnām.
2017. gada augustā, ar mērķi paātrināt pēctransplāntācijas hematoloģisko atveseļošanos, pacientei tika transplantēta izvēlētā HIV-1 rezistentā nabassaites asins cilmes šūnu vienība kopā ar tiešā ģimenes locekļa kaulu smadzeņu cilmes šūnām. Procedūra bija veiksmīga, sieviete ātri atveseļojās un tika izrakstīta no klīnikas jau 16. dienā pēc transplantācijas. Nepilnus piecus gadus paciente atradās leikēmijas un HIV-1 infekcijas remisijas stadijā un pirms 15 mēnešiem pārtrauca antiretrovīrusu medikamentu lietošanu, esot bez vīrusa atjaunošanās pazīmēm.
Šis ir trešais zināmais HIV-1 infekcijas izārstēšanās gadījums pēc hematopoētisko cilmes šūnu transplantācijas. Jāpiezīmē gan, ka pirmajos divos gadījumos tika transplantētas kaulu smadzeņu cilmes šūnas un pacientiem attīstījās komplikācija – transplantāta pret saimniekorganismu slimība. Iepriekš aprakstītajā, trešajā gadījumā ārste, kas sekoja šai pacientei, apstiprina, ka komplikācijas nav radušās un, iespējams, tas ir tāpēc, ka viņai tika izmantotas nabassaites cilmes šūnas.
Lai gan cilmes šūnu transplantācija nav piemērota ārstēšanas metode visiem ar HIV inficētiem pacientiem, ar to saistīto risku dēļ, šis veiksmes stāsts uzsver nabassaites asins cilmes šūnu nozīmi HIV-1 inficētiem pacientiem, kuriem attīstās hemato-onkoloģiska saslimšana. Iespēja pārbaudīt HIV-1 rezistentas (noturīgas) nabassaites asins cilmes šūnas, papildus zemākām prasībām par saderības faktoriem un mazākai transplantāta pret saimniekorganismu slimības attīstības iespējamībai, padara šis cilmes šūnas par ļoti pievilcīgu cilmes šūnu avotu transplantācijai.
Izmantotie literatūras avoti:
https://ashpublications.org/blood/article/132/Supplement%201/2184/261755
https://www.nytimes.com/2022/02/15/health/hiv-cure-cord-blood.html
https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT02140944
https://www.uclahealth.org/news/ucla-health-croi-presenting-case-woman-with-hiv-1-remission
