Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kuras galvenais uzdevums ir pasargāt pārējos audus un orgānus no apkārtējās vides ietekmes. Tā ir arī pirmā aizsargbarjera, kas saskaras ar ārējiem apstākļiem, līdz ar to ir visvairāk pakļauta gan bojājumu riskam, gan novecošanās procesiem.
Āda sastāv no trim slāņiem- epidermas, dermas un hipodermas. Epiderma, kas veidojas galvenokārt no keratinocītiem jeb keratīnu ražojošām šūnām, ir svarīgākais slānis aizsardzības funkcijas nodrošināšanā. Dermai ir tīklveida struktūra, kas satur saistaudus, asinsvadus, limfvadus un tuklās šūnas (šīs šūnas ir iesaistītas cīņā pret iekaisumiem). Dermā atrodas arī fibroblasti, kas atbildīgi par kolagēna un elastīna sintēzi. Tieši šiem abiem proteīniem ir būtiska loma ādas novecošanās procesos, jo elastīns nodrošina ādas elasticitāti un noturību, bet kolagēns – tvirtumu un noturību pret stiepšanos. Ādas dziļākais slānis – hipoderma nodrošina ādas saistību ar muskuļu slāni.
Pētījumos pierādīta cilmes šūnu pozitīvā iedarbība uz visiem ādas slāņiem to bojājumu gadījumos. Zinātniskajā literatūrā aprakstīta gan ārstēšana pēc ievainojumiem un apdegumiem, gan pozitīva iedarbība uz novecošanās procesu izraisīto seku mazināšanu un pat matu zudumu (alopēcija).
Ādas bojājuma gadījumos, pielietojot terapiju ar mezenhimālajām cilmes šūnām, tās migrē uz ievainojuma vietu un paaugstina epidermas un dermas slāņos esošo šūnu aktivitāti. Tā rezultātā tiek pozitīvi ietekmēts katrs dzīšanas procesa etaps.
Cilmes šūnu terapija spēj mazināt iekaisuma procesu, jo izdala pretiekaisuma citokīnus, veicina keratinocītu un fibroblastu darbību, kā arī uzlabo apasiņošanu bojājuma vietā.
Eksperimentālā pētījumā nabassaites audu cilmes šūnas tika veiksmīgi izmantotas epidermas reģenerācijai.
Vēl kāds būtisks aspekts ādas funkcijas atgūšanai ir nervu šķiedru atjaunošana. Mezenhimālās cilmes šūnas migrē uz bojājuma vietu, kur izdala augšanas faktorus nervu šūnu reģenerācijai.
Vairāki izpētes darbi veikti arī par cilmes šūnu izmantošanu apdegumu ārstēšanai. Lai arī darbības mehānisms vēl nav līdz galam izprasts, pētījumos atklāts, ka mezenhimālās cilmes šūnas paātrināja apdeguma slēgšanos, stimulēja asinsvadu veidošanos un samazināja rētošanos.
Rakstā izmantotie pētījumi:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30924522/
https://www.mdpi.com/1422-0067/22/5/2410
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4980673/
