Pasaulē astma ir biežākā hroniskā slimība bērnu vecumā un biežākais skolas kavējumu cēlonis kādas slimības dēļ. Vadoties pēc kompensējamo zāļu datiem Latvijā, varam secināt, ka vairāk kā 60 000 cilvēku ir nozīmēta kompensējamo astmas medikamentu terapija.
Taču speciālisti atzīst, ka patiesais astmas pacientu skaits ir vēl lielāks, jo daudziem pacientiem astma nav diagnosticēta vai tie nesaņem kompensējamās zāles.
Lai arī astmas saslimšanas pamatā ir ģenētiskā predispozīcija, astmas pieaugošo tendenci mūsdienās ievērojami ietekmē arī dzīvesveids: dzīve pilsētās ar augstu gaisa piesārņojumu, ilgstoša uzturēšanās telpās, saskarsme ar putekļu ērcītēm un citiem alergēniem, smēķējoši vecāki vai kolēģi, vīrusu infekcijas, tai skaitā Covid-19, izslimošana var provocēt vai būt par iemeslu bronhiālajai astmai.
Neskatoties uz daudziem iepriekšējiem pētījumiem, astmas patoģenēzes pilnīgs darbības mehānisms joprojām nav atklāts, pieaugot nepieciešamībai pēc jauniem ārstēšanas risinājumiem. Nesenie mēģinājumi, izstrādāt efektīvākas astmas ārstēšanas metodes, ir iekļāvušas uz nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu balstītu terapiju.
Šī gada jūnija sākumā publicēts apskats par pētījumu, kas norisa Seulas Nacionālās universitātes zinātnieku vadībā. Tas pievērsās nabassaites audu cilmes šūnu terapeitiskajai iedarbībai uz astmu un apstiprināja mezenhimālo cilmes šūnu, ar Liproksstatīnu-1(spēcīgu ferroptozes inhibitoru) anti-astmatisko efektu, atzīstot šo cilmes šūnu potenciālu pret-astmas terapijā un paverot ceļu nākamiem klīniskiem pētījumiem.
Izmantotie avoti:
Kim RL, et al . Mesenchymal stem cells exert their anti-asthmatic effects through macrophage modulation in a murine chronic asthma model. Sci Rep. 2022. 12(1):9811.
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/asthma, accessed 23 June 2022.
https://www.benu.lv/benu-akademija/veseliba/hroniska-saslimsana-astma-ko-svarigi-zinat
