2020.gadā žurnālā Brain Research publicētais pētījums apstiprina nabassaites asins cilmes šūnu potenciālu, nodrošināt efektīvu smadzeņu traumu ārstēšanu zīdaiņiem. Šī ziņa ir svarīgs atzinums medicīnas jomā, ņemot vērā smadzeņu bojājumu izraisošās ilgstošas sekas, tostarp arī invaliditāti mūža garumā.
Augļa attīstības laikā var tikt piedzīvots skābekļa trūkums jeb asfiksija. Iemesli skābekļa trūkumam var būt dažādi, pat speciālistu nekontrolēts augļa sirdsdarbības ātrums dzemdību laikā vai nepamanīts brīdis, kas zīdainis ir grūtībās. Diemžēl daudzos gadījumos bojājumi, ko zīdainim dzemdību laikā vai neilgi pēc tām izraisa asfiksija, ir neatgriezeniski. Ja smadzeņu bojājumi netiek konstatēti momentāni, vēlāk uzsākt ārstēšanu var būt par vēlu. Vēl jāpiezīmē, ka bojājums smadzenēs turpinās arī pēc tam, kad zīdainim ir sniegta skābekļa padeve.
Tā kā mezenhimālās cilmes šūnas ir pierādījušas neiroreģeneratīvas spējas dzīvnieku modelī, un to pielietošanas drošība ir pierādīta vairākos klīniskos pētījumos, vairākās valstīs noris tālāki pētījumi, lai apliecināti šo šūnu izmantošanu zīdaiņu ārstēšanā.
Norises ziņā aktuālākais pētījums Austrālijā apliecina, ka nabassaites asins cilmes šūnu izmantošana uzreiz pēc smadzeņu traumas, ne tikai uzlabo veselības stāvokli, bet arī mazina risku, ka bērnam vispār attīstīsies cerebrālā trieka. Nabassaites cilmes šūnu infūzijas var palīdzēt apturēt šo bojājumu, kā rezultātā mazināsies invaliditāte.
Tāpat prestižajā zinātniskajā žurnālā The Lancet Neurology nesen publicēts apraksts par pētījuma norisi Nīderlandē. Pētījuma mērķis bija noteikt iedarbības efektivitāti un drošību ārstēt ar mezenhimālām cilmes šūnām jaundzimušos, kuri pirmajās septiņās dzīves dienās pārcietuši insultu. Šajā klīniskajā pētījumā piedalījās desmit zīdaiņi, kuriem diagnosticēts perinatāls arteriāls išēmisks insults un, kuriem bija krampji, dažos gadījumos kopā ar apgrūtinātu elpošanu.
Laboratorijā pavairotas mezenhimālās cilmes šūnas tika ievadītas intranazāli, pilienu veidā. Šai procedūrai sekoja 4 dienu ilgs uzraudzības periods un novērošanas vizīte trīs mēnešus pēc dzimšanas.
Autori apstiprina, ka netika novērotas nevēlamas sekas – tas norāda uz šīs terapijas īslaicīgu drošību. Turklāt kranioencefālās magnētiskās rezonanses attēli, kas tika iegūti pirms eksperimentālās ārstēšanas pirmajā dzīves nedēļā un 3 mēnešus pēc, uzrādīja uzlabotas neiroloģiskas izmaiņas visiem jaundzimušajiem.
Tā kā šis ir klīnisks pētījums bez kontroles grupas, ar nelielu dalībnieku skaitu un īsu novērošanas periodu, tas apliecināja šīs novatoriskās ārstēšanas metodes iespējamību un drošību, paverot ceļu plašākiem pētījumiem, kuri jau novērtētu ārstēšanas efektivitāti.
Abu pētījumu komanda uzsver, ka pozitīvais faktors nabassaites cilmes šūnu izmantošanā ir vienkāršā ārstēšanas metode.
Izmantotā literatūra:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32585139/
https://fs8.formsite.com/mimr-phi/files/f-90-19-12945876_v6GPrq5p_Multiple_doses_of_umbilical_cord_blood_cells_improve_long-term_brain_injury_in_the_neonatal_rat.pdf?utm_source=miragenews&utm_medium=miragenews&utm_campaign=news
Baak LM, et al. Feasibility and safety of intranasally administered mesenchymal stromal cells after perinatal arterial ischaemic stroke in the Netherlands (PASSIoN): a first-in-human, open-label intervention study. Lancet Neurol. 2022. 21(6):528-536.
Rodrigues A, et al. Acidente vascular cerebral perinatal: 11 casos clínicos. Acta Pediatr Port. 2015. 46:24-27.
https://neuropediatria.pt/index.php/pt/para-os-pais/particularidades-do-avc-na-crianca, acedido a 9 de junho de 2022.
