Zarnu mikroflora ir vairāku jaunāko medicīnisko atklājumu fokusā, un sapratne par tās nozīmi mūsu organisma veselīgā funkcionēšanā turpina pieaugt. Dažādu mikroorganismu populācija mūsos ir desmit reizes lielāka kā visu cilvēka organisma šūnu kopskaits. Un 70% no šīm baktērijām atrodas tieši resnajās zarnās. Pētījumi liecina, ka tās piedalās ar imunitāti, lipīdu un glikozes metabolismu saistītos procesos. Novirzes to sastāvā saistītas ar tādām saslimšanām kā aptaukošanās, otrā tipa diabēts, aknu steatoze, iekaisīgās zarnu slimības un arī daži onkoloģisko slimību veidi.
Viena no saslimšanām, kuras norisē mikroflora spēlē īpaši lielu lomu, ir Krona slimība. Šīs slimības pacientiem ir iekaisīgi izmainīta zarnu gļotāda, kā rezultātā parādās biežas sāpes vēderā, caureja, asiņaina vēdera izeja, nespēks un citas sūdzības. Šiem pacientiem konstatē arī zarnu mikroforas sastāvu, kas, protams, atstāj iespaidu arī uz organisma veselības stāvoki kopumā.
Lai arī problēma sastopama visur pasaulē, visbiežāk cieš eiropieši un Ziemeļamerikas iedzīvotāji- 1-3 %. Ņemot vērā slimības biežo sastopamību un tās negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti, regulāri tiek veikti pētījumi par optimālākajām terapijas iespējām. 2022.gada rudenī medicīniskajā datu bāzē tika publicēts pētījums, kurā nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas tika ievadītas Krona slimības skartā zarnu traktā. Analizējot zarnu gļotādu pēc terapijas saņemšanas, tika konstatēts, ka iekaisīgās izmaiņas ir mazāk izteiktas, turklāt cilmes šūnu transplantācija palīdzēja arī atjaunot zarnu gļotādas aizsardzības barjeru. Pētījumā tika konstatēta arī mkrofloras sastāva uzlabošanās, kas ir būtiski,lai nodrošinātu ārstēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanos pacientiem.
Protams, Krona simība ir tikai viena no saslimšanām, kas norit ar izmaiņām zarnu baktēriju populācijā, taču šis pētījums apstiprina mezenhimālo cilmes šūnu spēju pozitīvi ietekmēt arī visam organismam tik svarīgo mikrofloras sastāvu.
