Koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 ārstēšanai tiek veikti daudz pētījumu, ar mērķi atrast efektīvāko terapeitisko metodi. Tikai divu gadu laikā (2020.gada janvāris – 2021.gada decembris) vien ir reģistrēti 195 klīniskie pētījumi par šūnu terapiju pielietošanu.
Lielākā daļa klīnisko pētījumu, kuros izmantoja cilmes šūnu terapijas pielietošanu, noritēja ASV, Ķīnā, Irānā, Spānijā, Austrālijā un Zviedrijā. Vairāk kā puse jeb 72% pētījumos tika izmantotas multipotentās mezenhimālās cilmes šūnas, 9% – NK šūnas (9%) un 6% – mononukleārās šūnas.
Pievērsīsimies apskatam par 26 klīniskiem pētījumiem, kuros ziņots par rezultātiem ar mezenhimālo cilmes šūnu infūzijām. Pētījumos izmantoja dažādus cilmes šūnu avotus un to apstrādes metodes, taču 24 gadījumos tika izmantotas nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas.
Šo pētījumu analīzē ir konstatēts, ka konkrētās cilmes šūnas nodrošina relatīvu riska samazinājumu visu iemeslu izraisītajai mirstībai no COVID-19. Šis pierādījums apstiprina arī iepriekš publicētās metaanalīzes, kas jau liecināja, ka cilmes šūnu terapija uzrāda klīnisku ieguvumu COVID-19 pacientiem.
Minēto pētījumu secinājumi parāda, cik svarīga loma ir cilmes šūnām kā papildus terapijai COVID-19 un ar to saistīto komplikāciju ārstēšanā un apstiprina mezenhimālo cilmes šūnu izmantošanu labākiem dzīvildzes rādītājiem.
Apskatā arī uzsvērta nepieciešamība veidot vienotu globālu cilmes šūnu klīnisko pētījumu reģistru, lai spētu rezultatīvāk sasaistīt šūnu apstrādes un piegādes metodes ar klīniskajiem rezultātiem. Piebildīsim, ka par efektīvāko atzītā cilmes šūnu terapija, kas sniedz papildus ārstēšanās iespējas pacientiem, kuru veselību ir ietekmējis COVID-19, neaizstāj vakcināciju.
Izmantotie avoti:
Front. Immunol., 21 June 2023, Sec. Alloimmunity and Transplantation, Volume 14 – 2023 | https://doi.org/10.3389/fimmu.2023.1200180
https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fimmu.2023.1200180/full
