Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir Bella paralīze jeb sejas nerva bojājums, ko izraisīt var ērču izraisīta Laima slimība, cukura diabēts, herpes vīrusa infekcija, metabolas un saistaudu saslimšanas, audzēji, cerebrovaskulāri, kā arī citi ne tik bieži iemesli. Pie riska faktoriem tiek minēta aukstuma ekspozīcija (piemēram, auksts vējš, ilgstoša atrašanās kondicionētā telpā, braukšana pie atvērta loga, u.c.), kā arī pārslimota herpes vīrusa infekcija.
Bērniem Eiropā 55% gadījumu Laimas slimības izpausme ir sejas nerva bojājums.
Lai ārstētu šo stāvokli un uzlabotu šo pacientu dzīves kvalitāti, tiek izmantoti vairāki ārstēšanas veidi, piemēram, kortikosteroīdu lietošana vai pretvīrusu līdzekļu ievadīšana., kas ir izrādījušies efektīvi simptomu mazināšanā slimības sākuma stadijā . Vēlāk, ja simptomi saglabājas, sejas vingrinājumi, akupunktūra, runas terapija var palīdzēt atveseļoties. Tomēr pat pēc vairākām ārstēšanas reizēm paralīze var saglabāties, un ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas terapijas, kas uzlabo dzīves kvalitāti un pat izārstē šos pacientus.
Novatoriska pieeja, kas ir pārbaudīta šo gadījumu ārstēšanā, ir nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu pielietošana. Šīm šūnām ir svarīga loma herpes vīrusa darbības nomākšanā un iekaisuma likvidēšanā. Turklāt tiek izdalīti citokīni(olbaltumvielas ar bioloģisku aktivitāti), kas aizsargā un atjauno neironu šūnas. Mezenhimālajām cilmes šūnām ir arī iespēja diferencēties par neironu šūnām, kas veicina traumas vietas atjaunošanos.
Zinātniskajā rakstā, kas nesen publicēts žurnālā World Journal of Clinical Cases, ziņots par gadījumu, kad pacients ar Bela paralīzi tika ārstēts ar nabassaites audu mezenhimālām cilmes šūnām. Pacients sākotnēji tika ārstēts ar steroīdiem, kā arī akupunktūras un masāžas metodēm. Tomēr paralīze un ar to saistītie simptomi saglabājās septiņus gadus.
Sākot ārstēšanu ar cilmes šūnām, 49 gadus vecajai pacientei joprojām bija sejas kreisās puses paralīze, ko papildināja muskuļu trīce, kropļojoša sejas asimetrija un nespēja pilnībā aizvērt kreiso aci. Ārstēšanā tika veiktas nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu injekcijas, katrā seansā veicot 16 injekcijas. Kopā paciente saņēma astoņas procedūras ik pēc diviem mēnešiem 14 mēnešu laikā. Pēc šo injekciju veikšanas sievieti turpināja uzraudzīt nākamos 18 mēnešus.
Trīs mēnešus pēc pirmās injekcijas paciente spēja aizvērt aci par 70%, un pēc 22 mēnešiem – jau pilnībā. Tika novērota arī sejas asimetrijas korekcija, kā arī tika novēroti pakāpeniski runas uzlabojumi. Ārstēšanas un novērošanas periodā pacients neziņoja par blakusparādībām. Pēc kopējā 32 mēnešu novērošanas perioda paralīze tika izārstēta, bezrecidīva klātbūtnes.
Tādējādi, saskaņā ar šī pētījuma autoriem, nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas var ārstēt pacientus ar Bella paralīzi. Pētnieki turpina darbu, iesaistot lielāku pacientu skaits, lai iegūtu plašāku virkni pierādījumu.
Izmantotais avots:
Ahn, H. et al., (2023). Recovery from Bell’s palsy after treatment using uncultured umbilical cord-derived mesenchymal stem cells: A case report. World Journal of Clinical Cases, 11(12), 2817–2824. https://doi.org/10.12998/wjcc.v11.i12.2817.
Zhang, W. et al., (2020). The etiology of Bell’s palsy: a review. Journal of Neurology, 267(7), 1896–1905. https://doi.org/10.1007/s00415-019-09282-4.
