Spontāns asinsizplūdums galvas smadzenēs visbiežāk var rasties traumas, augsta asinsspiediena, insulta vai spontāna asinsvada plīsuma rezultātā. Spontāna intracerebrāla (smadzeņu) asiņošana izraisa neatgriezeniskus sajūtu, kustību, runas un uztveres traucējumus.
Katru gadu tā skar apmēram divus miljonus cilvēku visā pasaulē. Šī problēma ir kļuvusi aktuāla ne tikai tāpēc, ka ietekmē šo cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī nodara būtiskus finansiālus zaudējumus gan pašiem pacientiem, gan viņu ģimenēm un sabiedrībai.
Satraucoši, ka mirstība no šīs stāvokļa ir 40-50% gadījumos jau pirmajās 30 dienās. Un tikai 27% pacientu atgūst savu funkcionālo neatkarību 90 dienu laikā.
Lai gan pašreizējās ārstēšanas metodes, piem., medikamenti, ķirurģija un rehabilitācija, var pagarināt pacienta dzīves ilgumu, līdz šim brīdim nav bijusi pieejama ārstēšana, kas nodrošinātu pilnīgu neiroloģisko atveseļošanos.
2023. gada septembrī datu bāzē “Neural Regeneraton Research” publicēts klīniskais pētījums sniedz ieskatu jaunas, efektīvas terapijas ieviešanai praksē.
Zinātnieku grupa Ķīnā apskatīja 30 pacientus ar asinsizplūdumu smadzenēs, dalot tos pētījuma un kontroles grupās. Pēc bojājuma evakuācijas pētījuma grupu dalībniekiem ievadīja cilvēka nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas vai to kombināciju ar kolagēnu.
Pētnieku grupa novēroja, ka terapija ar cilmes šūnām nepagarina pacientu uzturēšanās laiku slimnīcā, taču pozitīvi ietekmēja vairākus neiroloģiskos parametrus, piemēram, pašaprūpes spēju. Arī kompjūtertomogrāfijas izmeklējumā mazāks bojājums uzrādījās tieši pētījuma grupas dalībniekiem.
Protams, zinātnieki atzīst nelielo dalībnieku skaitu, kam sekots šī pētījuma ietvaros, taču uzsver to, ka tas ir klīniskais pētījums tieši ar pacientiem, tadēļ būtisks solis tuvāk terapijas pielietošanai ikdienas praksē slimnīcās.
Izmantotais avots:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10233785/