Lai arī pieņemot lēmumu par bērniņa ienākšanu mūsu dzīvē, svarīgākie ir citi faktori, šķiet, ka būtu noderīgi un iedvesmojoši zināt, kā grūtniecība ietekmē sievietes veselību ilgtermiņā. Protams, nevar noliegt, ka paralēli ir arī dažu veselības problēmu paaugstināšanās risks, piemēram, dzimumorgānu noslīdējumi un slodzes urīna nesaturēšana. Taču pētījumi nepārprotami liecina, ka ieguvumi, ko mūsu ķermenim sniedz gaidību laiks, ir daudz nozīmīgāki.
Šoreiz par to kā bērniņa gaidīšana un barošana ar krūti var mazināt krūts vēža risku. Pasaulē šis ir biežāk sastopamais audzējs sievietēm, un varbūtība saslimt ar to katrai no mums dzīves laikā ir 1 pret 8. Jau savos iepriekšējos rakstos esam apkopojuši informāciju kā nabassaites cilmes šūnu terapija var palīdzēt krūts vēža pacientēm, taču šoreiz par dažiem būtiskiem profilakses aspektiem, lai mazinātu šīs saslimšanas risku.
Ir dažādi slimību veicinoši faktori, kurus ietekmēt nevaram – vecums, pārmantoti gēni, vides piesārņojums u.c. Tomēr eksistē arī dzīvesveida faktori, kurus mainot, varam palīdzēt sev mazināt iespējamību saslimt ar krūts vēzi. Viens no šādiem aspektiem ir izvēle radīt bērniņu un barot viņu ar krūti. Potenciāls reducēt saslimšanas varbūtību ir līdz pat 50%, bet tas ir tikai gadījumos, kad sieviete dzemdējusi vismaz vienu bērniņu līdz 20 gadu vecumam. Labā ziņa, ka arī dzemdējot vēlākā vecumā, saslimšanas iespējamība sarūk – katras dzemdības mazina risku par 7%. Citi pētījumi liecina, ka sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērni, varbūtība saslimt ir par 50% mazāka kā sievietei, kura nav dzemdējusi. Šeit gan jāpiebilst, ka tas attiecas tikai uz hormonatkarīgajiem audzējiem, kuru attīstībā nozīme ir hormonam estrogēnam.
Noteikti svarīgi zināt, ka arī krūts barošana būtiski mazina krūts onkoloģijas risku. Katri 12 mēneši laktācijas reducē saslimšanas varbūtību par 4,3%. Statistiski ir aprēķināts, ka Apvienotajā Karalistē 4,7% krūts vēža gadījumu varēja tikt novērsti, ja sieviete būtu barojusi ar krūti.
Bet kā tieši darbojas šī aizsargājošā sistēma? Visi mehānismi nav vēl pilnībā izpētīti, taču pamatā valda divi efekti. Pirmkārt, grūtniecības laikā un barojot ar krūti ir atšķirīgas hormonu attiecības. Otrkārt, mainās krūts audu struktūra, turklāt tas notiek pat tādā līmenī, ka tiek ietekmēts pat šūnu DNS. Tas palīdz aizsargājošo efektu saglabāt pat vairākus desmitus gadu.
Izmantotie avoti:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9972148/
https://www.cancer.gov/about-cancer/causes-prevention/risk/hormones/reproductive-history-fact-sheet
