Medicīnas pētījumu žurnālā “The Lancet” publicētie dati atklāj, ka jau 2030.gadā Eiropā aizkuņģa dziedzera vēzis kļūs par otro biežāko nāves cēloni no vēža mirušajiem.
Šo vēža tipu bīstamu padara vēlīnā atklāšana, tā agresīvā gaita un skrīninga trūkums. Paredzamais dzīves ilgums pēc diagnozes atklāšanas vidēji ir tikai 4,6 mēneši. Ir aprēķināts, ka tikai 3% pacientu, kuriem diagnosticēta šī slimība, sasniegs 5 gadu dzīvildzi.
Sistēmiska datu analīze ļāvusi izdarīt secinājumus, ka Eiropas iedzīvotājiem ir lielākas iespējas saslimt ar šo vēža formu kā cilvēkiem citos pasaules reģionos. Pie tā lielā mērā vainojami tādi bieži sastopami riska faktori kā aptaukošanās, sēdošs dzīvesveids, pārlieku liels sarkanās gaļas patēriņš un alkohola lietošana. Vēl citi riska faktori ir smēķēšana, diabēts, hronisks pankreatīts un iedzimtība. Iespējamība saslimt ar šo audzēju palielinās līdz ar gadiem, tātad arī ievērojamais eiropiešu dzīves ilgums veicina šādas statistikas veidošanos.
Profesors Mattias Lors no Zviedrijas informē, ka šobrīd nav pieejami vienkārši skrīninga testi, kas ļautu atklāt slimību. “Pat salīdzinoši agrīna diagnoze ir novēlota”, stāsta ārsts. Tikai apmēram 20% pacientu iespējams veikt ķirurģisku terapiju, kas varētu pagarināt viņu dzīvildzi. Profesors Lors piebilst, ka arī medikamentozā terapija aizkuņģa dziedzera vēža gadījumos ir mazefektīva.
Lai arī šobrīd noris vairāki pētījumi gan šī audzēja agrīnas atklāšanas jomā, gan diagnostikā. Veikti būtiski atklājumi arī par cilvēka nabassaites cilmes šūnu iespējām ārstēšanā. Klīniskās onkoloģijas žurnālā publicēts raksts par no cilmes šūnām izdalīto daļiņu – eksosomu spējām samazināt Galektīna-3 aktivitāti, kas ir faktors vēža attīstībā.
Arī zinātniskajā datu bāzē “Frontiers” ir publicēts pētījumu apkopojums par mezenhimālo cilmes šūnu izmantošanu gremošanas sistēmas audzēju terapijā. Te ir papildināts, ka nozīme ir ne tikai nabassaites cilmes šūnās esošajām eksosomām, bet arī cilmes šūnu spējai sekretēt vairāk kā 100 bioloģiski aktīvu vielu – citokīnu. Tas, saskaņā ar dažādu pētījumu datiem, kavē audzēja šūnu dalīšanos, samazina tā migrācijas iespējas un jaunu asinsvadu veidošanos.
Vēl viens terapijas veids ir gēnu terapija. Ar nabassaites cilmes šūnu palīdzību iespējams mainīt gan audzēja uzvedību, gan spēju reaģēt uz medikamentiem.
Ņemot vērā aizkuņģa dziedzera vēža letalitāti un ierobežotās ārstēšanas iespējas, cilvēka nabassaites cilmes šūnu pētījumi norit ļoti aktīvi, meklējot jaunas iespējas pacientu dzīvības glābšanai.
Izmantotie avoti:
https://www.frontiersin.org/journals/immunology/articles/10.3389/fimmu.2022.844001/full#B130
https://www.medscape.com/viewarticle/europe-facing-pancreatic-cancer-emergency-2024a10001su?ecd=mkm_ret_240131_mscpmrk-OUS_ICYMI_etid6276579&uac=425940FN&impID=6276579
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34811696/
