Žurnālā “Life Sciences” publicēti pētījuma rezultāti par nabassaites cilmes šūnu izmantošanu Parkinsona slimības ārstēšanā. No nabassaites cilmes šūnām tika izdalītas sīkas daļiņas – eksosomas, kuras savienoja ar smadzeņu neirotrofisko faktoru. Eksosomas daudz labāk spēj nokļūt slimības skartajos smadzeņu reģionos un nogādāt tur nepieciešamo terapiju. Rezultātā palielinājās neironu izdzīvošanas spēja, to stabilitāte un tie kļuva mazāk uzņēmīgi pret bojājumiem. No nabassaites cilmes šūnām izdalītās eksosomas jau pierādījušas savu spēju iejaukties vairāku citu slimību patoģenēzē, proti, attīstībā.
Parkinsona slimība ir bieži sastopama neirodeģeneratīva slimība, kuras izteiktākie simptomi ir trīce, kustību palēninājums, muskuļu stīvums, balansa, runas un rakstības problēmas. Slimībai progresējot, var rasties tādi simptomi kā grūtības košļāt un norīt, depresīvs garastāvoklis, problēmas pieņemt saprātīgus lēmumus, runāt un atcerēties, problēmas ar urīna nesaturēšanu, seksuālo dzīvi un asinsspiediena regulāciju.
Parasti slimība sākas pēc 50 gadu vecuma, taču iespējama arī agrīna Parkinsona slimības forma jaunākiem cilvēkiem. Un lai gan joprojām nav zināmi tiešie slimības cēloņi, pastāv vairāki riska faktori – vīriešu dzimums un pirmās pakāpes radinieki ar šo saslimšanu. Aŗī saskarsme ar toksīniem – pesticīdiem un herbicīdiem, palielina iespēju saslimt. Šo slimību rada smadzeņu neironu samazinājums, kuri ražo ķīmisko signālpārnesēju – dopamīnu. Savukārt, dopamīna deficīts noved pie neregulāras smadzeņu aktivitātes, kas izraisa minētos simptomus. Ārstēšana, ko šobrīd izmanto Parkinsona slimības pacientiem ir vērsta uz simptomu mazināšanu, bet efektīvi nepasargā dopamīna neironus.
