Statistikas dati liecina, ka ar krūts vēzi saslims 1 no 8 sievietēm. Lai uzlabotu šo sieviešu izredzes izdzīvot un saglabāt dzīves kvalitāti, tiek attīsti dažādi veidi kā izmantot cilmes šūnu vērtīgo resursu. Tikko publicēts pētījums, kurā no mezenhimālajām cilmes šūnām izdalītās mikrodaļiņas – ekstracelulārās vezīkulas, būtiski mazināja vēža šūnu vairošanos, migrāciju un koloniju veidošanos. Turklāt šīm daļiņām ir ietekme arī uz jaunu asinsvadu veidošanos, jo tās samazina angioģenēzi radošo gēnu darbību.
Šie rezultāti atklāj jaunus datus par cilmes šūnu izmantošanas iespējām. Zinātnieki uzsver, ka cilmes šūnu potenciāls nav tikai bojāto audu atjaunošana, kā pierasts uzskatīt. Tās ietekmē arī imunoloģiskos procesus, kā arī šī terapija uzlabo citu ārstēšanas metožu rezultātus. Līdz ar to pacientiem nav jāatsakās no ierastajām terapijas metodēm.
Jau iepriekš esam rakstījuši par pozitīvajiem rezultātiem krūts vēža progresēšanas apturēšanai, ko var panākt ar cilmes šūnu terapiju.
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā slimība pasaulē. Līdz ar to tiek ieguldīts liels resursu apjoms, lai veiktu arvien jaunus pētījumus un nonāktu pie labākas potenciālās terapijas metodes. Kaut arī šobrīd, salīdzinot ar 1980. gadu, ir izdevies samazināt mirstību no krūts vēža par 40%, šī slimība joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis no onkoloģiskām patoloģijām sievietēm.
Izmantotie avoti:
https://www.spandidos-publications.com/mmr/30/5/192
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/breast-cancer
