Lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir aizkrūts dziedzera jeb tīmusa darbības traucējumi, zinātnieki meklē pierādījumus cilmes šūnu pielietošanai. DNS metilācija ir veids, kādā cilmes šūnas iedarbojas uz tīmusa šūnām. Rezultātā netiek mainīta gēnu struktūra, bet veids, kādā tiek nodota informācija.
Tieši šo mehānismu pētīja zinātnieku grupa no Ķīnas Zailing Yang vadībā. Tā rezultāti publicēti žurnālā Regenerative Medicine. Eksperimentālā pētījumā laikā pēc terapijas ar cilmes šūnām būtiski uzlabojās tīmusa audu struktūra, kā arī samazinājās novecošanās marķieru ekspresija. Turklāt pētījuma rezultātā novecošanās ne tikai tika palēnināta, bet dažos gēnos veicināts arī atjaunojošs process.
Aizkrūts dziedzeris ir limfātiskās sistēmas daļa, kurā notiek T -limfocītu diferenciācija un sagatavošana. Limfocīti izveidojas kaulu smadzenēs un pārvietojas uz tīmusu, kur nobriest un specializējas par T -limfocītiem. Šie gatavie limfocīti ieplūst mūsu asinsrites sistēmā un piedalās organisma aizsardzībā pret infekcijām. Tīmusa funkcija ir arī hormonu producēšana – arī šie hormoni ir iesaistīti cilvēku imunās sistēmas nodrošināšanā.
Visbūtiskākā tīmusa funkcija ir bērnībā, kad veidojas imūnā sistēma. Laika gaitā tīmusa šūnas deģenerējas. Aizkrūts dziedzeri var skart arī audzēji un citas saslimšanas.
Cilmes šūnu pētījumi pierāda , ka tām piemīt atjaunojošs potenciāls. Turklāt zinātnieki atklāj arvien jaunus mehānismus, kā tieši tas darbojas.
Izmantotais avots:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10988135/
