61 gadu vecs Ķīnas iedzīvotājs atradās ratiņkrēslā, turklāt viņam bija grūtības uzņemt pārtiku, runāt un saskatīt priekšmetus. Neiroloģiskās izmeklēšanas laikā tika konstatēti arī smadzeņu darbības un spontānās runas spēju samazinājums, sejas izteiksmes izmaiņas, patoloģisks muskulatūras saspringums, kā arī kāju un roku vājums.
Diagnoze – supranukleārā paralīze. Tā ir neirodeģeneratīva saslimšana, kas sākas pieaugušo vecumā un norit ar pakāpenisku fizisko un kognitīvo spēju zudumu. Slimība slikti reaģē uz medikamentozo ārstēšanu un tai raksturīga skumja prognoze – vidējā dzīvildze ir 7,3 gadi, bet pacientiem ar smagu slimības gaitu- tikai 2 gadi. Šo saslimšanu izraisa nervu šķiedru struktūras pārmaiņas un neironu zudums, un pie vainas ir specifiskas olbaltumvielas uzkrāšanās dažādās smadzeņu zonās.
Pēc pacienta stāvokļa nopietnības izvērtēšanas, ārsti lēma par cilmes šūnu transplantāciju kā piemērotu ārstēšanas metodi. Šī taktika balstīta uz cilmes šūnu spējām, atjaunot zudušos audus, turklāt arī to, ka cilmes šūnas satur augšanas faktorus un citokīnus, kas nodrošina pretriekaisuma efektu. Terapijas laikā cilmes šūnu preparāti tika ievadīti 6 reizes.
Pacienta stāvokli rūpīgi kontrolēja pieredzējuši ārsti, un pozitīvas pārmaiņas – ekstremitāšu funkcijas uzlabojums- tika konstatētas jau pēc trīs mēnešiem. Pēc sešiem mēnešiem vairs nebija nepieciešama barošana ar palīgierīcēm. Pacienta stāvoklis bija stabils turpmākos divus gadus. Trīs gadus pēc transplantācijas atkal bija nepieciešama barošana ar zondi, taču kāju un roku stāvoklis saglabājās labāks kā pirms cilmes šūnu terapijas. Arī smadzeņu funkcijas pasliktinājums netika konstatēts.
Ņemot vērā, ka sākotnēji tika diagnosticēta smaga slimības forma , līdz ar to – paredzamais dzīves ilgums netika prognozēts ilgāks par 2 gadiem, taču pēc terapijas pacienta stāvoklis nepasliktinājās – nabassaites cilmes šūnu transplantāciju var uzskatīt par veiksmīgu metodi supranukleārās paralīzes ārstēšanai. Protams, ir nepieciešami plaši klīniskie pētījumi, lai izstrādātu rekomendācijas plašākai metodes pielietošanai.
Avots:
https://jmedicalcasereports.biomedcentral.com/articles/10.1186/s13256-021-03139-z
