Osteoartrīts ir visbiežāk sastopamā deģeneratīvā locītavu slimība, turklāt pasaules iedzīvotāju dzīves ilguma pieauguma dēļ tās izplatība turpina pieaugt. Vēl kāds nozīmīgs riska faktors ir aptaukošanās – un arī šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Šo apstākļu rezultātā pēdējos 30 gados slimības biežums ir palielinājies vairāk kā par 100 procentiem. Osteoartrīta pacientiem locītavā esošā skrimšļa zudums izraisa ilgstošas sāpes, iekaisumu un funkciju samazināšanos, līdz pat pilnīgam to zudumam.
Šobrīd esošās terapijas vairāk vērstas uz simptomu mazināšanu, ne skrimšļa deģenerācijas novēršanu. Smagos gadījumos tiek lietota ķirurģiska terapija un locītavas aizvietošana. Ņemot vērā nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu pretiekaisuma un atjaunojošās īpašības, tās tiek plaši analizētas arī osteoartrīta terapijai.
Žurnālā “Stem Cells Translational Medicine” publicēti Čīles zinātnieku veikta pētījuma rezultāti, kurā 40 pacienti saņēma terapiju ar nabassaites cilmes šūnām. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti trīs grupās, kuras saņēma attiecīgi zemu, vidēju un augstu cilmes šūnu devu. Preparāti tika ievadīti tieši locītavā, bet rezultāti tika izvērtēti gan sāpju mazināšanās aspektā, gan objektīvi – ar magnētiskās rezonanses palīdzību. Būtiski, ka cilmes šūnas terapiju saņēmušajiem pacientiem netika konstatētas nozīmīgas blaknes. Taču, salīdzinot ar pirmsterapijas etapu, sāpju līmenis būtiski mazinājās un funkcija būtiska uzlabojās visās pētījuma grupās. Piemēram, trīs mēnešus pēc terapijas zemu cilmes šūnu devu saņēmušajā grupā rādītāji uzlabojās pat 2 reizes.
Šobrīd nabassaites cilmes šūnu terapiju jau pielieto dažādu locītavu slimību ārstēšanā vairākās valstīs. Medicīnas zinātnieku galvenais mērķis ir noskaidrot optimālākās devas un ievades režīmu, lai izstrādātu klīniskās vadlīnijas, kuras varētu tapt pielietotas mediķu ikdienas darbā.
Izmantotie avoti:
