Statistika vēsta, ka Bela paralīze ir visizplatītākā sejas paralīzes forma – idiopātisks sejas nerva vājums jeb septītā galvaskausa nerva paralīze, ko, domājams, izraisa vīrusu vai autoimūna izcelsme.
Visbiežāk slimības process skar pusmūža pacientus, vienlīdz kā vīriešus, tā sievietes. Daudzi pacienti, ja ne lielākā daļa, atlabst spontāni paši no sevis. Tomēr nav nekas neparasts redzēt pacientus ar nepārejošiem simptomiem 2-3 gadu garumā, dažos gadījumos 7-10 gadus vai pat visa mūža garumā.
Faktori, kuri veicina šīs paralīzes rašanās simptomus ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, Gijēna-Barē sindroms, multiplā skleroze, Laima slimība, un pat grūtniecība. Patiesais Bela paralīzes cēlonis nav zināms, lai gan tas ir saistīts arī ar vairākiem vīrusiem, konkrētāk, Epšteina – Barra, Koksaki vīrusu, Herpes simplex, Herpes zoster, citomegalovīrusu un masaliņām.
Tā kā mezenhimālās cilmes šūnas ražo: olbaltumvielas, kas stimulē neironu augšanu un izdzīvošanu; angiogēnos faktorus, kas ir būtiski asinsvadu sadzīšanas procesos, to augšanai, attīstībai un uzturēšanai; un imūnmodulējošās vielas, kas var novērst nervu bojājumus, Cilmes šūnu transplantācijas institūta komanda iesaka izmantot cilvēku nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas neiropātijas ārstēšanai. Ārstēšanā tiek izmantotas aptuveni 30 miljoni mezenhimālās cilmes šūnas.
2020.gada aprīlī tika publicēts ziņojums par Bela paralīzes ārstēšanu ar cilmes šūnām 43 gadus jaunai sievietei ar jau divus gadus ilgu sejas paralīzi, kas nereaģēja uz ārstēšanu ar steroīdiem un pretvīrusu zālēm.
Sievietes anamnēzē ir divi ķeizargriezieni, alerģija uz hlorokvīnu, ar medikamentiem labi regulēts paaugstināts asinsspiediens, kā arī hipotireoze (nepietiekama vairogdziedzeru funkcija) un iekaisuma pazīmes abos ceļgalos. Viņa nesmēķē un nelieto alkoholu. Kreisās puses sejas noslīdēšana bija izteikta ar nepilnīgu kreisās acs aizvēršanu. Pēc sejas paralīzes novērtējuma Hausa-Brekmana skalas, viņai tika konstatēta 5. pakāpe (smagākais gadījums ir 6. pakāpe), ar sejas asimetriju miera stāvoklī, pieres kustības traucējumiem ar nelielu kreisā mutes kaktiņa kustību.
Sinhroni tika veikta mezenhimālo cilmes šūnu injekcija ap sejas nervu un cilmes šūnu intravenoza ievadīšana abos ceļos. Vēlāk sieviete saņēma divas papildus injekcijas sejas nervā, kopā – trīs injekcijas viena mēneša laikā, ar vienas nedēļas atstarpi.
Ārstēšana ar cilmes šūnām nodrošināja ievērojamu simptomu uzlabošanos – trīsdesmit dienu laikā liela daļa Bela paralīzes simptomi bija izzuduši un sejas paralīze pēc Hausa-Brekmana skalas tika mainīta no 5. pakāpes uz 2. Sievietei netika novērotas vairs sāpes ceļos.
Šīs pacientes ārsti apstiprina mezenhimālo cilmes šūnu vērtīgo iedarbību, kā arī spēju mazināt iekaisumu, kas izraisa vai veicina slimības, taču ir jāturpina veikt pētījumi, lai šo metodi apstiprinātu kā standarta ārstēšanu.
Izmantotās literatūras avoti:
https://www.scitechnol.com/peer-review/case-report-bells-palsy-and-stem-cell-therapy-bXTy.php?article_id=10937
https://www.researchgate.net/publication/345013803_Case_Report_Bell’s_Palsy_and_Stem_Cell_Therapy
