Ārstu grupa no Itālijas turpina lauzt stereotipus, ka terapija ar cilmes šūnām ir eksperimentālā fāzē un netiek izmantota ikdienas klīniskajā praksē. Šie speciālisti ir apkopojuši rezultātus no visas pasaules, kuros cilmes šūnu terapiju saņēmuši cilvēki ar slodzes jeb stresa urīna nesaturēšanu.
Viens no biežākajiem urīna nesaturēšanas veidiem ir stresa nesaturēšana, kas izpaužas šķaudot, klepojot, smejoties, lecot vai veicot citas fiziskas aktivitātes. Vārds “stress” šajā gadījumā tiek lietots, to attiecinot uz urīnpūšļa “piedzīvoto stresu” palielinoties spiedienam vēderā slodzes laikā.
Šī problēma biežāk skar sievietes. Attīstīto valstu pētījumi liecina, ka pat 50-60% sieviešu piedzīvo urīna nesaturēšanas epizodes. Diemžēl, tikai puse šo sieviešu, kuras saskarās ar šādu simptomu vismaz reizi nedēļā, uzdrošinās par to dalīties ar medicīnas jomas profesionāli. Tiek uzskatīts, ka par šiem jautājumiem runāt ir neērti, vai arī, ka piedzīvot urīna nesaturēšanu pēc dzemdībām vai novecojot ir normāli.
Itāļu zinātnieku grupa pētnieces Žannas Marioti vadībā ir veikusi klīnisko pētījumu apkopojumu par cilmes šūnu terapijas iespējām pacientiem ar slodzes urīna nesaturēšanu. Rezultātos no 12 zinātniskām publikācijām, kurās cilmes šūnu ievade pielietota pacientiem ar sūdzībām, būtiska uzlabošanās tika konstatēta 41% gadījumu. Turklāt netika konstatētas nopietnas blaknes vai bīstamība pacientam.
Arī Taivānas ārstu grupa, kuru līdere ir zinātniece Pei Čen Lī , līdzīgā analīzē apstiprināja, ka cilmes šūnas iespējams pielietot praktiskā ikdienas darbā, jo vairumā gadījumu šūnas tika ievadītas urīnizvadkanālā vai ap to, kas, prasa aprīkojumu, kāds pieejams standarta uroloģijas klīnikās. Un uzlabojumu pēc dažādu pētījumu datiem piedzīvoja 13-100% pacientu.
Izmantotie avoti:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/35713128/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10227685/
