Olnīcu loma sievietes fizioloģijā ir daudz nozīmīgāka nekā sākumā šķiet. Lai gan tradicionāli olnīcas tiek asociētas ar auglību un reproduktīvajiem procesiem, tās piedalās arī balsta kustību aparāta un kardiovaskulārās sistēmas veselības nodrošināšanā. Jau esam rakstījuši par priekšlaicīgās menopauzes ietekmi uz organismu (https://www.biobank.lv/6020-2/), taču arī dabīgā novecošanās diemžēl bieži atstāj negatīvu ietekmi uz sievietes dzīves kvalitāti.
Olnīcu funkciju mazināšanos novecojot nosaka gan ģenētiskie, gan vides faktori. Vēl tikai pirms 100 gadiem, kad cilvēku dzīves ilgums bija īsāks, arī menopauzē pavadītais laiks reti pārsniedza 20 gadus. Šobrīd tas dubultojies, vidēji sasniedzot 38 gadus. Arī kopējais sieviešu postmenopauzē skaits pasaulē ir palielinājies.
Turklāt būtiski šajā dzīves posmā arī strādāt, būt ekonomiski un sociāli aktīvām.
Tamdēļ ļoti aktuāli ir jautājumi par dzīves kvalitātes un veselības saglabāšanos arī tad, kad reproduktīvā funkcija ir noslēgusies. Dabīgā olnīcu novecošanās rada maksts sausumu, tādā veidā ietekmējot seksuālās dzīves kvalitāti, samazina kaulaudu blīvumu, palielinot lūzumu risku, kā arī veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Protams, lielisks risinājums ir hormonus aizvietojošā terapija, taču ne visām sievietēm, to atļauts pielietot, kā arī pastāv lietošanas ilguma ierobežojumi.
Meklējot citas efektīvas terapijas metodes, notiek pētījumi par nabassaites cilmes šūnu izmantošanu olnīcu funkciju uzlabošanai un dabiskās novecošanās procesu aizkavēšanai.
Starptautiskā molekulārās medicīnas žurnālā publicēts raksts par eksperimentālo pētījumu, kurā zinātniekiem izdevās pierādīt , ka nabassaites cilmes šūnas spēj regulēt olnīcu audu apoptozi (ieprogrammēto bojāeju), tādā veidā aizkavējot novecošanās izraisītās sekas visā organismā.
Izmantotais avots:
