Astma tiek uzskatīta par alerģiska rakstura slimību. Hroniskā bronhu iekaisuma dēļ rodas bronhu gļotādas tūska un spazmas. Tās galvenie simptomi ir apgrūtināta elpošana, sēkšana, spiediena sajūta krūtīs un nogurums.Pieņemts uzskatīt, ka Latvijā ar astmu dažādās vecuma grupās slimo ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Taču aptuveni pusei pacientu slimība netiek kontrolēta.
Lai gan astmas un astmas lēkmju ārstēšanai parasti lieto dažādas zāļu klases , daži pacienti nereaģē uz pieejamajām ārstēšanas metodēm. Tāpēc arvien svarīgāka kļūst jaunas astmas pacientu ārstēšanas metožu izpēte.
Nabassaites audos esošo mezenhimālo cilmes šūnu imūnregulējošo īpašību dēļ tieši šīs šūnas ir bijušas pētījuma mērķis astmas pacientu ārstēšanā. Vairāki zinātniski raksti par dzīvnieku modeļu pētījumiem ir pierādījuši, ka šīs šūnas uzlabo astmai raksturīgos simptomus un imūnreakciju. Pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis arī reģistrēto klīnisko pētījumu skaits, kas ietver mezenhimālo cilmes šūnu lietošanu pacientiem ar astmu.
Žurnālā Current Stem Cell Research & Therapy tika publicēti rezultāti notiekošajam klīniskajam pētījumam, kas ietver nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu infūziju pacientiem ar elpceļu slimībām. Šajā zinātniskajā rakstā ir aprakstīts gadījums ar 68 gadus vecu astmas slimnieku. Pirms ārstēšanas pacientam vairākas reizes nedēļā bija aizdusa, sēkšana, spiediena sajūta krūtīs un funkcionālie ierobežojumi, ko izraisīja elpas trūkums. Ārstēšanai viņš izmantoja inhalatoru 7-10 reizes nedēļā un nebulizatoru pie saasinājumiem 5-6 reizes nedēļā, kā arī 1-2 reizes nedēļā elpoja skābekļa koncentratoru. Eksperimentālās ārstēšanas terapijas ietvaros šim pacientam intravenozi ievadīja mezenhimālās cilmes šūnas.
Pēc terapijas netika novērotas komplikācijas un sešus mēnešus pēc cilmes šūnu infūzijas pacients inhalatoru izmanto vien līdz 4 reizēm nedēļā, nebulizatoru – līdz 1–2 reizēm nedēļā un skābekļa koncentratora 1-2 reizes mēnesī. Vīrietis apgalvo, ka jūtās daudz labāk. Izmantojot šo terapiju, divus mēnešus pēc eksperimentālās ārstēšanas pacienta astmas smagums samazinājās no vidēji smagas pastāvīgas līdz intermitējošai.
Šis fakts ir svarīgs ne tikai tāpēc, ka tas pierāda, ka ārstēšana ar nabassaites audu cilmes šūnām bija efektīva, bet arī tāpēc, ka tas varētu palīdzēt samazināt nevēlamās sekas, ko izraisa ilgstoša visbiežāk lietoto tradicionālo zāļu lietošana. Lai gan ir vajadzīgi vairāk pētījumu, lai atkārtoti apstiprinātu nabassaites audu cilmes šūnu labvēlīgo ietekmi, ārstējot pacientus ar astmu, šis gadījuma pārskats liecina, ka šīs šūnas var veicināt šīs slimības simptomu uzlabošanos bez nevēlamiem notikumiem vai komplikācijām.
Izmantotie avoti:
Huang S, et al. (2023). Mesenchymal Stem/Stromal Cells in Asthma Therapy: Mechanisms and Strategies for Enhancement. Cell Transplantation
https://www.sppneumologia.pt/noticias/dia-mundial-da-asma-spp-alerta-para-a-importancia-do-controlo-da-asma-junto-da-populacao-mais-jovem, acedido a 10 de abril de 2024
Sharan J, et al. (2023) First Report in a Human of Successful Treatment of Asthma with Mesenchymal Stem Cells: A Case Report with Review of Literature. Curr Stem Cell Res Ther. 18(7):1026-1029
https://classic.clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT05147688
