Epilepsijas ārstēšanas iespējas ar nabassaites cilmes šūnām esam jau apskatījuši iepriekš, un šī gada martā medicīniskā datubāze tika papildināta ar jaunu zinātnisko pētījumu apkopojumu par šo tēmu.
Šobrīd epilepsijas ārstēšanas stūrakmens ir medikamentu lietošana, taču diemžēl tikai diviem no trim epilepsijas slimniekiem izdodas panākt ilgstošu stāvokli bez krampjiem. Tas liek turpināt meklēt jaunas, citādākas taktikas, lai panāktu pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Tā kā par cilmes šūnu ievadi dažādu neiroloģisku slimību gadījumos ir veikts liels skaits pētījumu, un ir apstiprināts pozitīvs efekts insulta, Alcheimera, Parkinsona slimību ārstēšanā, cilmes šūnas ir atzītas kā piemērota izvēle arī epilepsijas ārstēšanai. Galvenais pamatojums – tām piemīt spējas aizvietot bojātās šūnas, atjaunot kognitīvo funkciju un uzlabot nervu šūnu signālu pārvadi.
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka samazinās gan lēkmju biežums, gan ilgums. Nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu transplantācija uzlabo arī bojāto audu stāvokli, tādā veidā pierādot to neiroprotektīvo efektu.
Ar cilvēkiem veiktajās klīniskajās pārbaudēs ir apstiprināts, ka pacienti, kuri saņēmuši šādu terapiju biežāk piedzīvo remisiju vai arī labāk reaģē uz pretkrampju terapiju.
Šo pozitīvo rezultātu pamatā ir nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu spēja regulēt neironu aktivitāti, kā arī mazināt oksidatīvo stresu un iekaisumam līdzīgo procesu, kas novērojams epilepsijas slimnieku smadzenēs.
Šobrīd netrūkst pētījumu, kas pierādītu mezenhimālo cilmes šūnu pozitīvo efektu neiroloģisko slimību ārstēšanā, taču joprojām klīniskajos pētījumos tiek meklētas optimālās devas un ievades veidi. Visbiežāk dažādu pataloģiju gadījumos šūnas tiek injicētas vai nu asinsvados vai tieši bojātajos audos. Taču epilepsijas gadījumā ar panākumiem ir veikta ievade degunā, kas ir klasificējama kā mazinvazīva procedūra jeb veids ar minimālu risku.
