Lai gan mezenhimālo cilmes šūnu pretiekaisuma iedarbības spējas tika atklātas jau pirms 30 gadiem, tieši pēdējos dažos gados pētījumu skaits šajā virzienā krietni pieaug. 2021. gadā tika publicēts zinātnisko rakstu apkopojums, kas kārtējo reizi apstiprina pozitīvos efektus, kādus terapija ar šīm cilmes šūnām var sniegt astmas pacientiem.
Astma ir hroniska, iekaisīga elpceļu saslimšana. Šī iekaisuma rezultātā rodas pārlieku aktīva elpošanas sistēmas atbildes reakcija, kas izraisa klepu, sēkšanu un elpas trūkumu. Joprojām pasaulē kā pamata terapija tiek izmantoti kortikosteroīdi, kā arī imonoterapija pacientiem ar alerģisko astmu un bioloģiskā terapija pacientiem ar smagi noritošu eozinofīlo astmu. Tomēr vissarežģītākās ir situācijas, ja slimība rezistenta pret plaši pielietoto ārstēšanu.
Ņemot vērā izmainīto imūnās sistēmas atbildi astmas pacientiem, mezenhimālo cilmes šūnu pretiekaisuma darbība šķiet loģiska atbilde terapijas izaicinājumiem. Ir jau veikti gan pre-klīniskie, gan klīniskie pētījumi, kuru rezultāti apliecina, ka šīs šūnas maina slimības patoģenēzi. Turklāt šāds rezultāts tiek panākts ar vairāku mehānismu palīdzību.
Pētījumu apkopojums liecina, ka iedarbība gan tiešā, gan netiešā veidā mazina iekaisuma atbildes reakciju un palīdz reģenerēt slimības skartos audus. Mezenhimālās cilmes šūnas mazina Th17 šūnu aktīvo imūno atbildi, kā arī palielina T regulatoro šūnu darbību. Turklāt, pateicoties cilmes šūnu ievadei, uzlabojas signālu pārvade elpceļu audos. Kā arī imunomodulējošā darbība palielina pacienta spēju pretoties infekcijām un alerģijai.
Protams, vēl nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi, lai izstrādātu pilnvērtīgas terapijas shēmas, taču skaidrs, ka mezenhimālo cilmes šūnu potenciāls astmas pacientu ārstēšanā ir atklāts.
Izmantotie pētījumi:
https://link.springer.com/article/10.1007/s12015-021-10137-7
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/22515979/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6356012/
