Lai arī mūsdienās pastāv psoriāzes terapijas iespējas, ne vienmēr tās ir efektīvas ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ regulāri tiek veikti jauni meklējumi un klīniskie pētījumi par cilmes šūnu pielietošanu psoriāzes ārstēšanā.
Psoriāze ir bieži sastopama, hroniska slimība, kas raksturojas ar niezošiem, plēkšņveidīgiem ādas laukumiem. Šo slimību ierosina imūnās sistēmas patoloģiska reakcija, kas rosina ādas šūnas ātri augt un pārragoties – tā rezultāts ir sausums un zvīņošanās. Slimība ne tikai pazemina dzīves kvalitāti, bet arī bieži izraisa pacienta vēlmi distancēties no sabiedrības.
Ir daudz pierādījumu, ka šī metode ir efektīva. Un arī mēs jau iepriekš esam rakstījuši par pozitīvajiem rezultātiem, kas sasniegti terapijā izmantojot mezenhimālās cilmes šūnas. Žurnālā “Molecular Biology Reports” publicēts raksts, kurā skaidrota darbība, kā cilmes šūnas novērš psoriāzes attīstību.
Pētījuma ietvaros no cilmes šūnām tika izolētas sīkas daļiņas – eksosomas. Tālāk šīs daļiņas iedarbojās uz imūnās sistēmas šūnām, kur notika transformējošā augšanas faktora beta 2 ( TGF-β2) aktivizēšanās. Zinātnieki secināja, ka regulējot TGF-β2 ekspresiju psoriāzes skartajos audos ar cilmes šūnu eksosomu palīdzību, mazinās ādas pastiprinātā augšana un pārragošanās.
Eksosomu kontekstā, ir pierādīts, ka tās palīdz risināt arī citas ar imūnās sistēmas patoloģisku darbību saistītas saslimšanas, piemēram, atopisko dermatītu un iekaisīgās zarnu saslimšanas.
