Autisms ir ar nervu sistēmas attīstību saistīts traucējums un tā rašanās cēloņi līdz galām vēl nav joprojām zināmi.
Kā liecina pieejamā informācija, bērnam visbiežāk šo saslimšanu konstatē vecumā no 2 līdz 5 gadiem. Tomēr tipiskus un izteiktus autiskā spektra traucējumus var pamanīt jau zīdaiņa vecumā, piemēram, mazulītis nereaģē uz mammas emocijām, nefiksē skatu uz mammas seju, neseko līdzi vecākiem, neizmanto žestus, lai paustu savas vēlmes.
Kopumā autismu var raksturot kā „traucējumu visa mūža garumā, kas ietekmē, kāda veidā persona komunicē ar citiem un redz pasauli sev apkārt” (The National Autistic Society, 2017). Bērniem ar autismu ir grūtības izturēties pret apkārtējiem atbilstošā veidā. Viņu spēja veidot draudzību kopumā ir ierobežota, tāpat ierobežota ir arī viņu spēja saprast citu cilvēku emocionālās ekspresijas. Dažiem bērniem (bet ne visiem) ir arī mācīšanās traucējumi.
Pasaules statistika liecina, ka vidēji 0,7 procentiem cilvēku populācijā ir autiskā spektra traucējumi. Ar autismu ir konstatēts 1 no 54 2020.gadā dzimušajiem ASV. Tiek lēsts, ka Latvijā varētu būt ap 2000 bērnu, kas slimi ar autismu, lai arī oficiālie statistikas dati uzrāda daudz mazākus skaitļus.
Kaut arī šobrīd autisma rašanās cēloņi līdz galām nav zināmi, noris daudz pētījumu, lai drīzumā par ikdienu kļūtu autisma ārstēšana ar nabassaites cilmes šūnām.
2015. gadā ASV, Kalifornijā, bērnu neiroloģijas klīnikā Maikls Čezs (Michael Chez) izmantoja nabassaites asins cilmes šūnu terapiju 30 bērniem ar autisma simptomiem. Pētījuma rezultāti bija optimistiski, jo vairāk kā 50% bērniem parādījās uzlabojumi sociālās mijiedarbības un sociālās saites noturēšanā, un komunicēšanas spējās.
2017. gada aprīlī ASV, Djūka universitātes komanda oficiāli publicēja klīniskā pētījuma pirmās fāzes rezultātus par procedūras drošumu autisma ārstēšanai ar paša bērna nabassaites asins šūnām. Pētījumā piedalījās 25 mazuļi, vecumā no 2 līdz 5 gadiem. Par efektivitāti tika spriests pēc vecāku aptaujas un klīniskajiem testiem. Pētījums apliecināja, ka vairāk kā 60% bērniem tika novērota autiskā spektra traucējumu pakāpes samazināšanās, kas ievērojami uzlabojumi bērnu uzvedībā un komunikācijas prasmēs pirmajos 6 mēnešos pēc infūzijas. Pētnieku vērtējumi par vispārējiem autisma simptomiem, vārdu krājumu un objektīviem acu-reakciju mērījumiem, kas vērsti uz sociālajiem stimuliem – indicēja, ka iegūtie rezultāti ir noderīgs pamats turpmākajiem pētījumiem ar cilmes šūnām autisma simptomu uzlabošanai.
Balstoties uz zināšanām, kas iegūtas šī pētījuma ietvaros, vadošā pētniece Dr. Dž. Kurtzberga (Joanne Kurtzberg) nesen atklāja II fāzes klīnisko pētījumu, kurā autisma simptomu ārstēšanai pielieto nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas.
Atsauces:
