2023.gadā tika lēsts, ka Latvijā ir aptuveni 2500 – 2700 multiplās sklerozes pacientu, un ar katru gadu slimnieku skaits pieaug. Lai gan konstatēti arī ģimenes anamnēzes gadījumi, kad ar multiplo sklerozi slimo vairāki cilvēki vienā ģimenē, ģenētiski pārmantojama šī slimība nav. Kā norāda multiplās sklerozes pacientu biedrība “Mana MS”, daļai pacientu slimība tiek diagnosticēta vecumā no 20 līdz 40 gadiem, un pacientu vidējais vecums ir 29 gadi. Sievietēm multiplo sklerozi diagnosticē divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešiem.
Multiplās sklerozes biežākie simptomi ir redzes traucējumi, izteikts nogurums un vājums, tirpšana vai durstīšana, gaitas traucējumi, urīnpūšļa darbības traucējumi un vēdera izejas traucējumi, galvas reibonis, emcionālās un kognitīvās izmaiņas (atmiņas zudums).
Kā autoimūna slimība multiplā skleroze tiek ārstēta ar dažādām zālēm un terapijā. Šiem līdzekļiem ir nomācoša iedarbība uz imūnsistēmu, un tie ir pierādījuši spēju aizkavēt slimības progresēšanu vai akūtu epizožu atkārtošanos. Tomēr, cenšoties paplašināt ārstēšanas spektru un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, zinātnieki un mediķi lūkojas pēc jaunas terapeitiskās pieejas. Tāpēc tiek pārbaudīta mezenhimālo cilmes šūnu izmantošana. Vairākas zinātniskas publikācijas ir pierādījušas no dažādiem avotiem, piemēram, kaulu smadzenēm, taukaudiem vai nabassaites audiem iegūto mezenhimālo cilmes šūnu efektivitāti dažādu patoloģiju gadījumā.
Nesen žurnālā Cell Transplantation tika aprakstīts pētījums, kurā piedalījās 35 multiplās sklerozes pacienti. Pētījuma mērķis bija apstiprināt ārstēšanas efektivitāti ar nabassaites audu mezenhimālajām cilmes šūnām un noteikt terapijā ievadīto devu daudzumu. Pacienti tika sadalīti divās grupās: vienai grupai tika ievadīta viena nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu deva, bet otrai grupai – divas šo šūnu devas. Pacienti tika uzraudzīti pirms ievadīšanas un ievadīšanas laikā, kā arī 12 mēnešu ilgu laika posmu pēc terapijas veikšanas. Lai noteiktu šīs procedūras efektivitāti, tika vērtēti vairāki parametri, piemēram, motorikas kapacitāte (līdzsvars, lokanība, spēks un fiziskā pretestība), nogurums, miega kvalitāte, kognitīvās spējas, sāpes un dzīves kvalitātes līmenis. Tika veiktas arī asins un cerebrospinālā šķidruma analīzes, kā arī magnētiskās rezonanses. Vispārējā invaliditātes skala abās grupās ievērojami uzlabojās sešus mēnešus pēc ārstēšanas. Detalizēti analizējot konkrētus slimības aspektus, tika konstatēts, ka lielāki parametru uzlabojumi kostatēti pacientiem, kuriem tika ievadītas divas devas.
No iegūtajiem rezultātiem pētnieki secina, ka pacienti ne tikai labi panes abas ārstēšanas metodes (viena un divas devas) ar nabassaites mezenhimālām cilmes šūnām, bet arī šīs ārstēšanas metodes var apturēt slimības progresēšanu, uzlabot kognitīvās funkcijas un imūnsistēmu un pacientu dzīves kvalitāti.
Protams, ir nepieciešami vēl pētījumi, iesaistot lielāku pacientu skaitu, lai labāk noteiktu vispiemērotākās devas šīs saslimšanas ārstēšanai.
Izmantotie avoti:
Jamali F, et al., Human Umbilical Cord-Derived Mesenchymal Stem Cells in the Treatment of Multiple Sclerosis Patients: Phase I/II Dose-Finding Clinical Study. Cell Transplant. 2024 Jan-Dec; 33:9636897241233045. doi: 10.1177/09636897241233045.
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38450623/
