Latvijas lielāko apdrošināšanas sabiedrību apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk apdegumi mūsu valsts iedzīvotājiem rodas, applaucējoties ar verdošu ūdeni, kafiju vai tēju, kā arī ugunskuru vai grilu dēļ siltajā laika periodā. Un neskatoties uz to, ka mūsu izpratne par pašu un bērnu drošību ar katru gadu pieaug, ar apdegumiem skarti bērni un pieaugušie joprojām slimnīcās nonāk bieži.
Dēļ apgrūtinātās, ilgstošās terapijas un augstās mirstības apdegumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma ne tikai Latvijā, bet arī attīstītajās valstīs. Katru gadu no tiem cieš apmēram 11 miljoni cilvēku, un Pasaules Veselības Organizācijas aprēķini vēsta, ka apdegumi ir vainojami pie 180 000 nāves gadījumiem katru gadu.
Apdegumus klasificē atkarībā no bojātās virsmas lieluma, dziļuma, lokalizācijas un pacienta vecuma. Virspusējie apdegumi parasti dzīst vienu līdz divas nedēļas un neveido paliekošas rētas. Daudz sarežģītāka situācija ir ar dziļajiem apdegumiem – tiem bieži pievienojas infekcijas, orgānu disfunkcija un hipertrofiska rētošanās. Šādas traumas rada tiešām postošas sekas – gan funkcionālas, gan kosmētiskas. Turklāt var skart dažādas struktūras – muskuļaudus, kaulus, asinsriti, kā arī radīt izteiktas sāpes nervu bojājuma dēļ. Ārstēšana mūsdienās ietver gan ķirurģiskas manipulācijas, gan aprūpi, intensīvu kopšanu un sterilitātes nodrošināšanu, taču joprojām pastāv lieli izaicinājumi pilnvērtīgas terapijas nodrošināšanai.
Pateicoties cilmes šūnu spējai producēt dažāda veida audus ( piemēram, kaulaudus, skrimšļaudus, taukaudus, cīpslas un muskuļaudus), to darbības potenciāls tiek apskatīts arī apdegumu gadījumos.
Pētījumos pierādīts, ka cilmes šūnas ievainojuma ārstēšanā piedalās trīs fāzēs – iekaisuma, proliferācijas un nobriešanas fāzē. Darbojoties šajos etapos, cilmes šūnas uzlabo dzīšanas procesu un samazina pataloģisku rētu veidošanos. Iekaisuma fāzē cilmes šūnas regulē imūno atbildi, proliferācijas fāzē – veicina audu atjaunošanos, bet nobriešanas fāzē – mazina hipertrofisku rētošanos.
Interesanti, ka pētīta ir cilmes šūnu darbība ne tikai termisko, bet arī radioaktīvo, sārmu un atšķirīgu lokalizāciju apdegumu gadījumos. Piemēram, 2017.gadā Ķīnā veiktais pētījums par nabassaites cilmes šūnu izmantošanu acs apdegumu ārstēšanā, atklāja šūnu spēju reģenerēt audus un regulēt jaunu asinsvadu veidošanos. 2020. gadā datu bāzēs cita publicēta pētījuma secinājumos ir konstatēts, ka nabassaites cilmes šūnas mazina patoloģisku imūno atbildi un veicina pareizas audu struktūras veidošanos.
Pēdējos gados cilmes šūnu terapija tiek pielietota apdegumu ārstēšanai cilvēkiem arvien plašāk un publicētie rezultāti ir veiksmīgi, turklāt apstiprina šādas terapijas drošumu. Protams, vēl nepieciešami klīniskie pētījumi un terapijas tehnoloģiju uzlabojums, kas nosaka efekta noturīgumu un nosaka optimālās devas, taču preklīnisko pētījumu dati nenoliedzami apstiprina nabassaites cilmes šūnu potenciālu dažādu apdegumu veidu ārstēšanā.
Izmantotie avoti:
https://academic.oup.com/burnstrauma/article/doi/10.1093/burnst/tkab002/6261432 (es teiktu ņem info no šejienes no Background un Conslusions, kko biiiki, ja vajag no Review…
https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT03237442?term=burns+stem+cells&draw=2&rank=5
(no šī Study Description pirmo teikumu)
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7789118/
https://www.dovepress.com/stem-cell-therapy-for-burns-story-so-far-peer-reviewed-fulltext-article-BTT
