Mugurkaula traumām var būt postošas sekas, tādas kā pilnīgs vai daļējs sajūtu vai kustību zudums zem traumas vietas, kā arī citas problēmas, kas ir milzīgs izaicinājums gan pacientiem, gan viņu aprūpētājiem.
Pēdējos gados cilmes šūnu transplantācija tiek uzskatīta kā potenciāls līdzeklis iepriekš neārstējamu muguras smadzeņu traumu (SCI) ārstēšanai. Šai cilmes šūnu terapijai ir liels potenciāls palīdzēt muguras smadzeņu traumu pacientu rehabilitācijā. Jo īpaši mezenhimālās cilmes šūnas no nabassaites audiem ir izraisījušas lielu interesi zinātnieku aprindās, pateicoties iegūšanas vienkāršībai, ātrai pavairošanai, pretiekaisumu iedarbībai un spējai veicināt citu šūnu izdzīvošanu.
Pacientu ar muguras smadzeņu traumām veselības stāvoklī pēc nabassaites cilmes šūnu terapijas ir novērojami uzlabojumi.
2020. gada nogalē publicētajā pētījumā tika ziņots par nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu pielietošanas efektivitāti 41 pacientam ar hroniskām muguras smadzeņu traumām. Pacientiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem muguras smadzenes bija cietušas, galvenokārt, ceļu satiksmes negadījumu vai kritienu rezultātā. Laika intervāls starp traumas gūšanu un cilmes šūnu terapijas sākumu bija no 2 mēnešiem līdz 20 gadiem ilgs. Katrs dalībnieks saņēma 4 mezenhimālo cilmes šūnu injekcijas mugurkaula jostas daļas rajonā. Injekcijas tika veiktas ar viena mēneša starpību, un pacienti tika novēroti vienu gadu pēc pēdējās injekcijas.
Kas attiecas uz eksperimentālās ārstēšanas efektivitāti, ievērojami uzlabojumi tika novēroti dažādos testos, kas tika izmantoti, lai mērītu pacientu progresēšanu dažādos līmeņos, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, sfinktera kontroli, urīnpūšļa un zarnu funkciju uzlabojumiem, sāpēm, muskuļu sasprindzinājumu un spēju veikt ikdienas pamatuzdevumus. Pamatojoties uz šiem uzlabojumiem, var secināt, ka dalībnieki ieguva dzīves kvalitāti pēc eksperimentālās ārstēšanas. Analizējot pacientu apakšgrupas, tika atklāts, ka cilmes šūnu terapijas ieguvums tika konstatēts gan pacientiem traumas agrīnā stadijā, tāpat kā pacientiem ar ievainojumiem, kas konstatēti pirms vairākiem gadiem, gan ar traumām jebkurā mugurkaula daļā (kakla, krūšu vai jostas daļā). Turklāt eksperimentālā terapija ir izrādījusies efektīva gan pacientiem ar nepilnīgiem, gan pilnīgiem bojājumiem – tie parasti ir smagākā stāvoklī un ar ļoti nelielām iespējām atgūties. Šajā pētījumā dati par drošību un efektivitāti ir daudzsološi, paverot ceļu turpmākiem klīniskiem pētījumiem, lai apstiprinātu šo tehniku un tās ieviešanu pašreizējā klīniskajā praksē.
Neskatoties uz labajiem rezultātiem, kuri sasniegti šajā klīniskajā pētījumā, kas ir labvēlīgi nabassaites cilmes šūnu izmantošanai hronisku, pilnīgu vai nepilnīgu muguras smadzeņu traumu ārstēšanā, autori uzsver, ka šajā pētījumā nebija iekļauta kontroles grupa, tāpēc ir obligāti veikt randomizētus klīniskos pētījumus ar lielāku pacientu skaitu un kontroles grupu, lai apstiprinātu tagad publicētos rezultātus.
Izmantotie informācijas avoti:
