COVID-19 ir akūta elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-COV 2 (smags akūts respiratorā sindroma koronavīruss, Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus) un kas ir kļuvusi par globālu pandēmiju. COVID-19, galvenokārt, izraisa akūtas respiratorās distresa sindroma (ARDS, Acute Respiratory Distress Syndrome), elpošanas komplikācijas, citokīnu vētru un smagus imunitātes traucējumus.
Neskatoties uz milzīgajiem pētniecības centieniem, kas veikti visa 2020. gada garumā, ārstēšanas iespējas pacientiem ar COVID-19 joprojām ir ļoti ierobežotas. Lai gan liela daļa pacientu ziņo tikai par viegliem simptomiem, citiem ir smaga slimības forma, kas, domājams, ir saistīta ar imūnās sistēmas pārmērīgu aktivizēšanos, reaģējot uz vīrusu infekciju. Šiem pacientiem bieži attīstās ARDS ar pasliktinošos prognozi. Paturot prātā, ka pacientu ar COVID-19 mirstība, kuriem attīstās ARDS, ir aptuveni 52%, tas ir neatliekami atrast risinājumus, kas spēj kontrolēt imūnreakciju un veicināt šo pacientu atveseļošanos.
Viena no šim nolūkam pētītajām ārstēšanas metodēm ir nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu ievadīšana. Šo šūnu milzīgais terapeitiskais potenciāls, to pretiekaisuma, imūnmodulējošā un atjaunojošā iedarbība jau ir pierādīta plašā pētījumu klāstā. Pēc daudzsološajiem rezultātiem, kas iegūti vairākās slimībās, tostarp autoimūnās slimībās, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde, 1. tipa cukura diabēts un reimatoīdais artrīts, šīs šūnas tagad tiek pētītas, ārstējot CODS-19 ARDS.
Cilmes šūnas uzlabo izdzīvošanas iespējas un saīsina atveseļošanās laiku pacientiem ar COVID-19.
Jauns pētījums, kas nesen publicēts žurnālā Stem Cells Translational Medicine, secināja, ka nabassaites audu cilmes šūnu ievadīšana ir droša un potenciāli efektīva, ārstējot kritiski slimus COVID-19 pacientus. Šajā klīniskajā pētījumā, kas tika veikts ASV laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūlijam, piedalījās 24 hospitalizēti COVID-19 pacienti ar vidēji smagu vai smagu ARDS, no kuriem 46% skābekli saņēma ar mehāniskās ventilācijas palīdzību. Ārstēšanas grupai piešķirtie 12 pacienti saņēma divas nabassaites mezenhimālo cilmes šūnu infūzijas ar trīs dienu starplaiku. Savukārt kontroles grupas pacienti cilmes šūnu vietā saņēma divas placebo infūzijas. Turklāt visi pacienti vienu mēnesi pēc pirmās infūzijas tika ārstēti saskaņā ar spēkā esošajām vadlīnijām COVID-19 ārstēšanai.
Trīsdesmit vienu dienu pēc eksperimentālās ārstēšanas uzsākšanas, tika atklāts, ka grupā, kura saņēma cilmes šūnu infūzijas, ar COVID-19 infekciju izdzīvojušie ir 91% pacienti, taču kontroles grupā izdzīvoja vien 42% ar infekciju saslimušie pacienti. Turklāt atveseļošanās laiks pacientiem, kuri saņēma cilmes šūnu infūzijas, bija ievērojami īsāks, kas arī norāda, ka ārstēšana bija efektīva. Veiktie asins analīzes testi atklāja, ka 6 dienas pēc eksperimentālās terapijas sākuma pacientu grupa, kuriem tika ievadītas cilmes šūnas, uzrādīja dažādu iekaisuma faktoru, kas šiem pacientiem parasti palielinājās, līmeņa uzlabošanos un šī tendence netika novērota kontroles grupa. Šie rezultāti liecina, ka cilmes šūnu ievadīšana ir droša un pozitīvi ietekmē COVID-19 izraisītu ARDS slimnieku veselības stāvokli, veicinot ātrāku atveseļošanos un uzlabojot viņu iespējas izdzīvot.
Lai arī sākotnēji šie rezultāti attaisno papildu centienus izpētīt nabassaites audu cilmes šūnu potenciālu COVID-19 ārstēšanā, proti, sinerģijā ar citām stratēģijām, kas guvušas labvēlīgus rezultātus. Lai noteiktu šīs novatoriskās ārstēšanas efektivitāti, ir jāveic randomizēti pētījumi ar lielāku pacientu skaitu.
Izmantotie informācijas avoti:
https://stemcellsjournals.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/sctm.20-0472
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28964742/
https://www.europeanreview.org/wp/wp-content/uploads/4537-4538.pdf
https://www.europeanreview.org/article/25438
