Par godu starptautiskajai dienai sievietēm zinātnē, ko pasaulē svin 11.februārī , vēlamies minēt un cildināt tās daiļā dzimuma pārstāves, kuras devušas un turpina sniegt savu ieguldījumu cilmes šūnu pētniecībā.
Zinātnieces aktīvi darbojas dažādos kontinentos un plašā izpētes mērogā – sākot no cilmes šūnu iedarbības uz jaundzimušo veselību līdz pat dzīves kvalitātes uzlabošanu personām ar deģeneratīvām saslimšanām.
Kā pirmo minēsim Frances Verter, kas 1988. gadā pameta savu zinātnieces – astrofiziķes darbu NASA, lai dibinātu un turpmāk vadītu fondu Parent’s Guide to Cord Blood Foundation un CellTrials.org. Šo soli spert pamudināja pirmā bērna zaudētā cīņa ar vēzi un vēlme darīt visu, lai nodrošinātos un pasargātu nākamo mazuli – viņa sāka intensīvi meklēt informāciju par nabassaites cilmes šūnu saglabāšanu un atklāja, ka, neskatoties uz šādas ārstēšanas metodi, šajā jautājumā pieejamā informācija bija ļoti limtēta. Pašreiz viņa aktīvi darbojas zinātnes un publicitātes jomā, informējot sabiedrību par nabassaites cilmes šūnu pielietojamību un veicot pētījumus par reģeneratīvām terapijām.
Franču profesore Eliane Gluckman zinātnes un medicīnas nozarē ir labi pazīstama ar daudziem nozīmīgiem ieguldījumiem cilmes šūnu jomā. Viņas vadībā noritēja pirmā veiksmīgā nabassaites asins cilmes šūnu transplantācija cilvēkam. Viņa ir publicējusi vairāk kā 400 publikācijas recenzētos žurnālos. Par saviem sasniegumiem viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus, tostarp arī goda doktora grādu, un ir nosaukta par “nabassaites asins transplantācijas māti”.
Dr. Joanne Kurtzberg ir izstrādājusi daudzas jaunas ārstēšanas metodes ar nabassaites cilmes šūnām, un, kas svarīgi, viņa ir nodrošinājusi, ka pacientiem tās ir pieejamas. Savas karjeras laikā Dr. Kurtzberg ir publicējusi vairāk kā 200 zinātniskās publikācijas, savā pētniecības laboratorijā konsultējusi desmitiem pēcdoktorantūras stipendiātu un daudzus citus ārstus un pētniekus šajā jomā. Viņas aizraušanās ar nabassaites cilmes šūnu pētniecību ir rezultējusies neskaitāmos apbalvojumos, tostarp arī ar balvu par mūža ieguldījumu no Pediatric Blood and Marrow Transplant Consortium.
Fiona M. Watt ir zinātniece no Skotijas, kura starptautiski pazīstama ar saviem pētījumiem par ādas ievainojumu un saslimšanu dziedēšanu, kā arī atjaunošanos. 2012. gadā viņa izveidoja reģeneratīvās medicīnas un cilmes šūnu centru Londonā.
Doktores Janet Rossant pētniecisko interešu centrā ir embrionālo un placentas cilmes šūnu pētniecība. Zinātniece strādā Kanādā un ir saņēmusi prestižākos apbalvojumus par savu ieguldījumu veselības aprūpē.
Itāļu izcelsmes zinātniece Valentina Greco strādā Jēlas Universitātes Cilmes šūnu centrā. Viņa kļuvusi par vairāku balvu laureāti pateicoties saviem pētījumiem par cilmes šūnu lomu audu atjaunošanās procesos.
Lundas Universitātes profesore Malin Parmar savu profesionālo karjeru veltījusi cilmes šūnu pētniecībai neirobioloģijā. Pateicoties viņas darbam veikti atklājumi, kas palīdz cilvēkiem ar Parkinsona slimību.
Japānas zinātnieces un acu ārstes Masayo Takahashi doktora darbs tika izstrādāts par redzes patoloģijām, un šai tēmai veltīta arī viņas turpmākā darbība. Pētot cilmes šūnu pielietojuma iespējas acu slimību ārstēšanā, dr.Takahashi kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem zinātniekiem cilmes šūnu izpētē.
Visas zinātnieces atzīst, ka pētījumos nav svarīgi, vai zinātnieks ir sieviete vai vīrietis, bet būtisks ir dzimumu līdzsvars. Arī mēs – Biobank Hearts – esam pateicīgi visām pētījumos iesaistītajām dāmām par ieguldījumu un līdzdalību nozares veicināšanā, un sveicam viņas starptautiskajā dienā sievietēm zinātnē!
