Šī gada žurnālā Frontiers in Stroke ir apkopojums par pēdējos 20 gados publicētiem zinātniskiem darbiem par mezenhimālo cilmes šūnu terapijas efektivitāti un drošību pacientiem ar išēmisku insultu.
Rakstos autori uzskaita pierādījumus, ka ārstēšana, kuras pamatā ir mezenhimālās cilmes šūnas, ir labvēlīga, lai uzlabotu insulta radītās sekas: ir uzlabojusies pacientu atkarības pakāpe un rehabilitācija. Tomēr netika novērotas būtiskas atšķirības mirstības un insulta atkārtošanās rādītājos.
Pētījumu pārskats parāda šīs ārstēšanās terapijas priekšrocības, kas saistītas ar mezenhimālo cilmes šūnu multipotento un imūnregulācijas spēju, kā arī zemo imunoloģiskās atbildes ierosināšanas iespējamību. Tiek uzskatīts, ka mezenhimālās cilmes šūnas var nodrošināt neiroaizsardzību, uzlabot neiroloģisko atveseļošanos un regulēt imūnreakciju. Visas šīs iespējas varētu samazināt smadzeņu bojājumus, ko izraisa išēmisks insults, novēršot šūnu nāves palielināšanos un samazinot oksidatīvo stresu.
Turklāt mezenhimālās cilmes šūnas stimulē asinsvadu augšanu, palielinot asins un skābekļa plūsmu uz bojātajām smadzeņu zonām. Šķiet, ka mezenhimālo cilmes šūnu terapija uzlabo funkcionālo atveseļošanos un dzīves kvalitāti pacientiem, kuri pārcietuši išēmisku insultu. Neskatoties uz pierādījumiem, autori uzsver, cik svarīgi ir veikt vairāk klīnisko pētījumu, lai labāk izprastu šo šūnu ietekmi šajā kontekstā.
Insults, kas pazīstams arī kā cerebrovaskulārs negadījums, ir otrais galvenais nāves cēlonis pasaulē un biežākais nāves un invaliditātes cēlonis Latvijā.
Insults ir lokāli asinsrites traucējumi vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados, kas izraisa pēkšņu (akūtu) viena vai vairāku galvas smadzeņu apvidu apasiņošanas pasliktināšanos. Tā rezultātā tiek traucēta vai zūd iesaistītā smadzeņu apvidus funkcijas.
Insults var būt išēmisks saistīts ar kāda smadzeņu asinsvada nosprostošanos tromba dēļ, vai hemorāģisks – saistīts ar kāda asinsvada plīsumu un asinsizplūdumu galvas smadzenēs. Jebkurā gadījumā galvenie simptomi ir pēkšņs ķermeņa vienas puses vājums, runas traucējumi , sejas asimetrija, redzes traucējumi, spēka trūkums vienā rokā, kustību koordinācijas trūkums utml.
Šīs slimības blakusparādību mazināšanai ir dažas ārstēšanas metodes , kuru pamatā ir asinsvadu atbloķēšana, piemēram, intravenoza ārstēšana, kas veicina trombu iznīcināšanu , vai to ķirurģiska noņemšana. Turklāt ārstēšanā un profilaktiski ir jālieto medikamenti: antihipertensīvie līdzekļi, antiagreganti un antikoagulanti. Neskatoties uz esošajām ārstniecības iespējām, tās joprojām ir ierobežotas un iedarbojas tikai tad, ja tās tiek veiktas īsā laika periodā, uzreiz pie pirmajām slimības pazīmēm. Tāpēc tiek meklēti jauni insulta ārstēšanas veidi.
Izmantotie avoti:
https://spavc.org/, acedido a 05 de março de 2024
Qin, C., et al., (2022). Signaling pathways involved in ischemic stroke: molecular mechanisms and therapeutic interventions. Signal Transduction and Targeted Therapy, 7(1), 215.
Hassanein, M. E., et al., (2024). Efficacy and safety of intravenous mesenchymal stem cells for ischemic stroke patients, a systematic review and meta-analysis. Frontiers in Stroke, 2: 1339331.
