Pēc gandrīz desmit gadus ilgas cīņas ar smadzeņu bojājumu sekām, ko dēls guva dzemdību laikā radušās traumas dēļ, Jūlijai no Dņepropetrovskas (trešā lielākā pilsēta Ukrainā) šķita, ka ir izmēģināts viss.
2008. gadā Jūlija 32. grūtniecības nedēļā dzemdēja dvīņus. Meitiņa Elizaveta un dēliņš Vladomirs piedzima ar ķeizargrieziena palīdzību un katrs svēra knapi vienu kilogramu. Laika gaidā meitene panāca savus vienaudžus un kļuva par aktīvu un veselu mazuli. Taču viņas brālītis Vladomirs dzimšanas brīdī bija cietis no hipoksiski išēmiskas encefalopātijas (HIE) smadzeņu bojājumiem. Gada ar pusi vecumā Vladomiram tika diagnosticēta abu acu redzes nerva daļēja atrofija. Bērnam tika konstatēti arī nelieli smadzeņu krampji, koordinācijas un smalko motoriku traucējumi. Ārstu spriedums bija nežēlīgs – zēns nekad nevarēs redzēt.
HIE ir jaundzimušo klīniski smadzeņu darbības traucējumi, kas rodas, kad mazulis piedzimstot piedzīvo skābekļa trūkumu. Šī sindroma biežums svārstās no 1,5 līdz 10 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, atkarībā no veselības aprūpes kvalitātes līmeņa valstī.
Kad dvīņi sasniedza desmit gadus, ģimenē pieteicās trešais bērniņš. Secinot, ka neviena izmēģinātā un pieejamā medicīnas metode neiedarbojas uz Vladomira veselību, Jūlija, esot gaidībās ar nākamo bērniņu, nolēma dzemdību laikā paņemt nabassaites asinis un audus, ar mērķi saglabāt cilmes šūnas. 2019. gada maijā šo pasauli ieraudzīja viņas trešais bērniņš – dēls. Kā plānots, dzemdību laikā tika paņemti nabassaites asinis (vien 28 ml) un audu paraugi, un nogādāti cilmes šūnu bankā Kijevā.
“Es zināju par cilmes šūnām, un, protams, kad paliku stāvoklī, es nevarēju neizmantot šo iespēju. Bija jāizvēlas biobanka, kurai jau ir pieredze cilmes šūnu iegūšanā un, kas varētu nodrošināt mana dēla ārstēšanu klīnikā,” tā par savu lēmumu stāsta Jūlija.
Sakarā ar pieredzētajām problēmām pirmajās dzemdībās, Jūlija baidījās no dzemdību sekām un vēlējās paturēt nabassaites asinis un audu cilmes šūnas kā apdrošināšanu savam jaunākajam bērniņam. Taču, kad kļuva skaidrs, ka zīdainis ir pilnīgi vesels, ģimene nolēma, ka šīs cilmes šūnas tiks izmantotas Vladomira veselības labā. Par prieku visiem, trešā mazuļa dzemdībās iegūtās nabassaites asins imūnsistēmas rādītāji bija saderīga ar Vladomiru.
Un jau 2019. gada jūlijā Vladomiram intravenozas infūzijas veidā tika ievadītas mazā brāļa nabassaites asinis. Nākamajā solī pēc sešiem mēnešiem 60 miljoni nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu tika ievadītas vienlaicīgi trīs veidos: intravenozas infūzijas veidā, intratekālas injekcijas veidā (mugurkaula kanālā) un retrobulbāras injekcijas veidā (aiz redzes nerva oklūzijas).
Amerikas Savienotajo Valstu FDA apstiprinātie klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka mezenhimālo cilmes šūnu injekcijas acī var atjaunot redzi pacientiem ar tiem oftalmoloģiskiem stāvokļiem, kas pirms tam tika uzskatīti par “neārstējamiem”, piemēram, redzes nerva atrofiju.
Medicīniskā novērošana 12 mēnešus pēc terapijas uzrādīja ievērojamus uzlabojumus, ka arī netika novērotas blakusparādības. Taču Vladomira smadzeņu sākotnējā elektroencefalogrammā (EEG) joprojām bija vērojamas smadzeņu krampju aktivitātes pazīmes, galvenokārt pakauša daivās. Viņam bija samazināti cīpslu refleksi, roku un kāju hiperrefleksija. Vēl pēc gada EEG vairs neuzrādīja krampju aktivitātes pazīmes. Tika uzlabotas zēna smalkās motorikas darbība un koordinācija. Tagad Vladimirs aktīvi nodarbojas ar cīņu mākslu, spēlē futbolu un brauc ar velosipēdu.
Viskrasākie, gandrīz brīnumaini uzlabojumi tika novēroti ar Vladomira redzes stāvokli. Ārstēšana krietni uzlaboja puisēna redzes asumu abās acīs, kā arī tīklenes ganglija šūnu biezums palielinājās par 30% no sākotnējās pozīcijas. Ja zēns agrāk mācījās speciālajā neredzīgo skolā, tad tagad viņš spēj nolasīt acu diagrammas otro rindiņu un mācās parastā skolā.
Jeļena priecīgi stāsta: “Vladomirs ir sācis trenēties, šķērsojot ielu, es nebaidos, ka viņu notrieks mašīna. Viņš pats brauc ar velosipēdu un skrejriteni, patstāvīgi pārvietojas pa apkārtni. Nesen dēls uzkāpa Hoverlā, Karpatos, Ukrainas augstākajā kalnā. Un pirms diviem gadiem es pat iedomāties nevarēju, ka viņš kaut kur dosies viens pats. Bērns neredzēja mēnesi debesīs, bet tagad viņš redz lidmašīnu lidojam, un var noteikt tās krāsu! Šis notikušais brīnums man uzdzen sajūsmas tirpiņas …”
Speciālisti atzīst, Vladomira gadījums ir svarīgs, jo viņš ir saņēmis ievērojamu uzlabumu no cilmes šūnu terapijas, neskatoties uz to, ka ārstēšanas laikā viņš bija jau pusaudzis. Lielākā daļa HIE un cerebrālās triekas klīnisko pētījumu ir vērsti uz bērnu ārstēšanu mazā vecumā.
Šis gadījums parāda cilmes šūnu terapijas drošību un efektivitāti bērnam, kuram diagnosticēta HIE un, kam ir redzes nerva atrofija. Mezenhimālo cilmes šūnu intratekāla un retrobulbāra ievadīšana ļauj nonākt cilmes šūnām tieši skartajos audos un tas palielina ārstēšanas efektivitāti.
Atsauce: https://parentsguidecordblood.org/en/news/vladomirs-story-vision-restored-umbilical-cord-tissue-msc
